gudrākās tagad pārfrāzējušas šo nozelēti teicienu : *ja mūsus laikos tā būtu bijis, tad nebūtu žēl mirt!*..p

...šis teiciens,lieko reizi parāda cilvēka(omes,opīšus,vecākus) nekompetenci  audzināt jauno paaudzi,savus bērnus,mazbērnus....Katrai paaudzei ir savi laiki,savi uzskati,sava izklaide,sava dzīve...,un vecākās paaudzes cilvēkiem vajadzētu pielāgoties tekošajam dzīves ritmam,ar piebildi...Palīdzēt izskaidrot dzīves būtību - kā tādu.

Tas arī ir mans mīļakais teikums tagad... īpaši runājot ar tagadējiem skolēniem...

kad mes augam,tad tocna ta nebija,bet bija savadak.Tendence idializet sevis piedzivotu laika posmu.Redzejumu sava saur vai platlenki.

Laiks tā skrien,ka nu jau vairs nevajag paaudzi starpā,lai varētu tā teikt,pietiek ar gadiem 20,lai justos dzimis citā laikmetā.

Aha - un zāle bij zaļāka , un Saule vairāk sildīja ..

Sara jau atbildēja,vien jāpiekrīt...

Tāda vnk ir realitāte   visiem, tā saka daudzi ne tikai omītes/opīši.....

Esu omīte, bet šo teicienu nelietoju. Laiki mainās un cilvēki tam līdzi.

neesmu nekāda omīte , bet ...tiešām , kad mēs augām , tad zāle bija zaļāka, debess zilāka...

UN tad vēl viņas saka - muusdienu jaunatne ir tik izlaidusies. it kaa pašas pa disenēm lūpas hnebūtu kraasojušas un nagus nebuutu lakojušas!

drīzāk jauniešu mīlākais teiciens,
pamosties, tagad vairs nav ulmaņlaiki   

Patreiz viena daļa jaunieši ir sajaukuši visatļautību ar tiesībām un pienākumiem.Vispirms jau  ir jāpadomā ar galvu pirms dari ko ,bet tagad tikai dara,jo taču sevi ir jāpliecina kā personībai .Tāpēc jau omīšu mīļākais teiciens arī ir- kad mēs augām- ...