Откуда берутся дети?
   Вылетает миллион аистов, и только один из них долетает до капусты.

Mūsdienās neviens bērns stārķiem vairs netic...

Padomju laikā savādāk nemaz nedrīkstēja,tikai pie "prestroikas" iznāca Zālīša grāmata:"Mīlestības vārdā"...

Nē , nav man tādas iespējas - bērnus izmuļķot   Vispār jau stārķi būtu tos tamponus pelnījuši - viņi palīdz saulei , lietum , vējam un sniegam atstāt tautu bez elektrības ...

Tagad temats nav aktuāls ,-jāgaida pavasaris ,kad šie atliddos!

man meitas nav,ta runa man atkriit!:)
bet deli gan paprasa,ka vinji radushies...:)
nu tad arii pastastiju,ka vinji radaas....ko tur slept!!!

Jurīti māc ziņkāre:
- Mam, kur jūs mani dabūjāt?
- Kāpostos atradām, abi ar tēti!
- Bet kur tētis radās?
- Ej omītei paprasi!
- Oma, kur tētis radās?
- Burkānu dobē atradām!
Jurītis tā domīgi sarauc pieri, aiziet, redzams ka atbildes viņa ziņkāri nav remdinājušas. No rīta skolā, domrakstā, viņš izklāsta savu versiju - un tā paauždu paaudzēs mana ģimene ir vairojusies veģetatīvā ceļā, neiepazīstot baudu ko sniedz intīmā tuvība!

Nē, mēs visu sīki izrunājām, kā no grāmatas...un ik pa laikam tāpat radās jauni jautājumi, bet stārķi un kāpostus neizmantoju.

Sen jau nav modē !

Nē, visu stāstīju tā, ka ir. Tādēļ jau arī 8 mazbērnus man bērni sagādājuši. Un tas taču vēl nav viss, būs vēl!