Zobārste, ņemdama rokās urbi, jautā pacientam: - Vai tu atceries, Aivar, kā skolā, kad sēdēji aiz muguras man un bakstīji ar pildspalvu?
Keywords: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Nu un kas mam tagad iestästìs,ka zobärsts pèc dzìves filozofijas nav sadists,un pèc shìs atbildes man labäk to dakteri neapmeklèt...bet salda tä atriebe,kä medusmaize...
Sākumā ir salda, bet, kad redzi, ka otram sāp, pašam vairs nemaz nav saldi
JAAA!!!!!!!!
man šķiet, atbriebība ir lieka. ja kāds ir vainīgs un otram nodarījis pāri, tad saņems pēc nopelniem, varbūt reizēm ne uzreiz, vēlāk, bet noteikti likteņa pirksts par to parūpēsies.
atriebties nevajag, pec tam dzive viss nak atpakal, zinu pec savas pieredzes.
Vispār jau ir salda, nav ko slēpt. Tikai man nav īstas, lepnas kalnietes daba, lai atriebtos, jo dusmas ļoti ātri pāriet.
Nē, tas liecina par to ka, cilvēciņam nav pašpietiekamības
ja tev dara kads launu,tas nenozime kad tev ta pat jadara.ka veci laudis runa sliktais nak atpakal.ja tev dara launu tad dari preti labu,tas laundarim sapes vairak,jo to vins nebus gaidijis un tad sapratis savu kludu un pats vien no savas ricibas cietejs bus
Atriebība nav nekas vairāk kā sava vājuma un muļķības izrādīšana.
Pareizāk ir aiziet ar paceltu galvu, jo laiks visu noliek savās vietās, un parāda, kuram bijusi taisnība, kuram ne.
Jā it īpaši ja kāds cits pasteidzās un pašai nav rokas jāsmērē..