Tikai tā dzīvoju: makšķerējot, lasot sēnes, spaidot riteņa pedāļus, fotografējot, pētot Dabu,"peldot"saulītes staros,arī ūdenī plunčājoties,palasot gudra autora sarakstījumus
un daudz-ko vēl. Tākā klape man pilnīga un ar uzviju, ko novēlu tādu visiem

vismaz cenšos, apzinoties, ka dzīvot vien jau ir prieks, un izbaudu to, jo rezultātā- šī dzied!     
Un gavilē, kad izsprūk no rutīnas krātiņa: īpaši ceļojot, ejot dabā ar putniem, kokiem un puķēm un jūru parunāt, esot kopā ar īpašiem cilvēkiem...
Un ļaujot, lai Tevi pārņem Mīlestība, kā šeit teica Mārīte, šī vārda visplašākajā nozīmē!

tas ka es vel dživa un neskatoties ne uz ko palidzu citiem izdzivot,ka maku vel ticet cilvekiem, zinu ka mana milestiba vel bus,ka abkart tomer ir vairak labu cilveku

Protams,man palīdz man tuvie cilvēki un visvairāk mīļotā sieva   

Dzīvoju atbilstoši savām spējām.ir dienas kad dvēsele dzied.

Jebkuram motoriņam ir vajadzīgi arī brīvgaitas apgriezieni ,..... ja nē ,tad diezgan ātri var ieklemmēt !!!!

Nē, neprotu......
     ....gaidu pavasari, tad dabā iekšā........

Materiālais ķermenis kurā tā atrodas...

Reizēm sanāk , tad kad to jūti , gribas bezrūpīgi iztrakoties, darot neierastas lietas .

Jā,jo neprotu mīlē!   

diemžēl tā neprotu! Tikai cenšos nekad nenokārt degunu, un mācos dzīvot ar prieku! Neciešu čīkstētājus!

Reāli uz pilnu klapi visu laiku nevar, ir vajadzīga atelpa.......apkope, dvēselei un miesai...........
Un tam ar dvēseli nav nekāda sakara, vismaz man, bieži ir tā ka pēc dzīvošanas uz pilnu klapi, ir jāapklusina sirdsapziņa..........

Neprotu gan

kādreiz pratu, bet nu vairs nē...

Dvēsele dzied prieka brīžos. Dzīve jau nav zaļa puķu pļava vien, gadās arī ēnaini stūrīši

Man dvēsele dzied, kad aizraujos bildējot, aizmirstas viss apkārt, zūd laiks...ir tikai mirkļi, kuri jāpagūst!

Diez vai protu dzīvot uz pilnu klapi,bet mana dvēsele dzied(dažrei raud),kad klausos sev tīkamu mūziku.

māku, bet ne vienmēr gribas. dvēselei patīka arī klusām smaidīt un mīlestības pilnām acīm skatīties debesīs peļķu atspulgos. nav tik svarīgi ko daru, kur esmu, lai "dvēsele dziedātu", bet gan attieksme, noskaņojums, tās krāsas, kas pašā iekšā..

Lai dvēselēns dziedātu, klapi nekādu nevajaga, mana dvēsele dzied ikdienā, ikrītā, ikvakarā, bet ko ir klape - nazinu, nu hotj Tu tresņi...zabadaj meņa komar, i zaderi meņa, ļaguška.

es tieši tā ari dzīvoju-ņemu no dzīves visu,ko viņa piedāvā