Ja mīl savu atspulgu pietiek ar spoguli, tāpēc jau nevajag otra acis.

Gan jau , ka tās acis , ja vien viņas mūs jauki atspoguļo ...

Nekad nebiju aizdomājies līdz tam, ka var mielot sevi ar sava attēla atspulgu otra acīs. Nu galīgi garām! Mīļotās acīs skatos, bet ne uz savu atspulgu!

Otru,ar slikto un labo kas tajā cilvēkā ir.

To kura acis mūs atspoguļo kā vis , vis, vis ....

Mīlu otru, bet par atspulgu esmu sajūsmā.

Abus,ja acis ir dvèseles spogulis...