varbūt nekādu durvju nemaz nav?
varbūt tas ir tikai mierinājums mūsu nabaga dvēselitei, ka cerība vēl nav zudusi, tā taču mirst pēdējā.
bet vai nebūtu vieglāk pasmieties par visam likstām un uzspļaut tām durvīm-pašas vainīgas ,ka aizvēras.
Keywords: jautājums634
.....nekad tukšas vietas nepaliek............,bet kā sevi-savu Dvēselīti noskaņosi - tā arī dzīvosi.
Dažas durvis veras vaļā ļoti grūti ,bet viegli krīt ciet.... lai kāds tev atvērtu nākošās tev pašam jāpieklauvē pie sava veselā saprāta ,kas ir bijis pareizi ,kas nē. Ticība sev un saviem spēkiem tās atver....
Es tam neticu.Un pasmejos.
Diez ko neticu vis!
Varbūt tās durvis pašam jāatrod un tad vēl jāatmūķē, nezinu.
Tā ir.Ja kautkas beidzas,tad dzīve piedāvā citu variantu.Vai to ieraudzīsi-tas jau ir atkarīgs no katra paša.
nezinu durvis vai kaa nu katrs taas nosauc..bet zinu vienu..dziivee neiet tikai slikti vai labi...bet ljoti daudz atkariigs no mums..vai mees saskataam to labo..vai mees tiecamies uz meerkji...vai ciinamies par sevi...vai tikai seezham malaa un raudam par aizveertaam durviim....sho durvju atsleega mums katram ir rokaa..neesi slinks..atverpats taas durvis...viss vienkaarshi :)
Dzīve nestāv uz vietas,ja vienas durvis aizveras, noteikti tiks vērstas vaļā nākošās
Dabā iekārtots tā, ka nekas nezūd un nerodas no jauna...vien no pašas atkarīgs, kuras durvis aizvēršu, kuras vēršu vaļā...
Pašam jālemj pa kurām urviem iet,vienmēr ir kad jāver jaunas dzīves urvis.
Durvis skan kā pieņēmums ! Bet mēs cilvēki atrodamies patstāvīgas dzīves izvēles priekšā ,ko mums piedāvā Dievs ,kādu dzīvi mēs gribam vest ! Tāpēc ir radies šāds pieņēmums par durvīm !