....starp cilvēkiem-jā,....bet, tā kā man ir Dievs,vientuļa nekad neesmu

Jā, bet ne cilvēki pie tā vainīgi, ja man dvēseles stāvoklis tāds.

Nēintresantā sabiedrībā esmu juties kā lielā mežā iegājis.

Jā,starp mazpazīstamajiem cilvēkiem,kuri spriedelēja ,ka klaču bābas un es tur jūtos vientuļa,tāpēc drīz aizgāju prom.

varbūt ne vientuļa...bet nesaprasta gan...un tad gan sāc saprast,ka esi viens kaut apkārt ir daudzi...

Ar mani ir tieši tāpat, kā ar Intu - nekad neesmu viens, bet uz cilvēkiem daudz neskatos. Žēl tikai viņu..., ka viņi tā...

Vientuļš....Tā ir egoisma pazīme,kur tiek ignorēti citi cilvēki...viens uzskata,ka erudīcija zema,otrs neatbilstošs kontingents utt,līdz ar to rodas vientulība vidē,kur tu atrodies....Sarunu biedru var atrast ar jebkuru cilvēku,un risināt var jebkuras tēmas,un vientulība izzūd,kā tāda.....

Cilvēks ir vientuļa sala.Ja jau cilvēks jūtas vientuļš starp cilvēkiem-tad viņiem nav kopēju interešu,nevar atrast kopēju valodu.Nomācoša sajūta.

Tieši lielpilsētās cilvēki jūtas visvientuļākie ...

ir naacies ................ bet man patiik vientuliiba .........

Jau labi sen nekur nejūtos vientuļi. Labi jūtos savā sabiedrībā.

J'a !  Pat starp tuviem cilv'ekiem ! Bet man ir labs 'arsts ! UN es vairs nej'utos vientu'l's !

var but var nebut