Keywords: dzīve38617
Izsmējējs tikai tad gūs gandarījumu,ja ļausi manīt,ka tevi tas aizskāris.Tur nekādu stiprumu nevajag,uztver to kā komplimentu,pasaki paldies un piemetini,ka biji vēl sliktākās domās par sevi.
jā un vēl pasmieties par sevi,bet jābūt pietiekoši gudram,lai aizstāvētos.
normals sevi cienos cilveks nekontaktejas tada sabiedriba kur var sanemt izsmieklu
isturot to mierigi,neisaistoties konflita,ir ari gudr ne tikai stiprs
Tam ir jābūt ar garīguma bruņām tērptam,kas nespīd !Acīm jābūt skaidrām un spožām,ar rentgena staru efektu !Gudram kā balodim un viltīgai kā čūskai un radītais izsmiekls ,kas vērsts pret tevi ,kļūs kā peles pīkstiens,kur pats radītājs šī izsmieklā tiks sadragāts pīšļos un sabersts putekļos ! Tik stipram ir jābūt cilvēkam !
kādu vēl spēku, pilnīgi pietiek ar mazliet vienaldzības
varbūt vieglāk nekontaktēties ar tādiem cilvēkiem,bet to spēku izlietot racionālāk.
Labākās zāles-smieties par to kā vislabāko anekdoti.Nievātājs momentāli atbruņots un pašam veseli nervi.
viņam ir jabūt ļoti stipram ,jo ja nebus viņš to vienkarši neiztures, tas viņu sagrauzis.
Ja izsmiekls draudzīgs, var pasmieties un atbildēt zobgalim atbilstoši. Ja izsmiekls nes ļaunu noslieci, tad A. Pušķina un M. Ļermontova dzīves laikā, izsauca uz dueli.
Mūslaikos, var norauties, saņemot sejiņas "glāstus"
Drīzāk- ar stabilu nervu sistēmu, neka- stipram. Izsmiekls ir mēginājums dabūt atbildes reakcijā dusmas, bailes, naidu, agresiju- kaut ko , ar kā enerģiju pats izsmējējs varētu "pabaroties", uzfrišināt savu varas un nozīmīguma sajūtu. Ja viņš jutīs, ka nevar to dabūt no otra- tas nereaģē atbilstoši, vai vēl trakāk- pasmejas vai ignorē, viņam ir vienalga, ko tas izsmējējs tur pļurkšķ- viss pasākums zaudē jēgu un pievilcību.
Smejas tas,kurš smejas pēdējais.Stiprums te nav vajadzīgs,bet pacietība un vēsais prāts.Katrs dabū pēc nopelna.Un ja tu to nav pelnījis,bumerangs atgriezīsies.