Ja kaut kas ir jāsargā....tad nav vērts, ka vispār iegūts

Ir aizdomas, ka krietni lielāka māksla ir nosargāt iegūto, kā to iegūt!

Iegūt reizēm ir nosacīti viegli, bet nosargāt..... ne jau no apkārtējiem, bet pašam no sevis un savām reizēm muļķīgām rīcībām...... var nākties pasmagi. Lai jau taisnība ir arī Ingai... varbūt ja jāsargā nav vērs, bet varbūt vienkārši domājam vienu, tikai izsakāmies dažādi.

laikam jā

Ja ir tik dikti jāsargā, tad - kādēļ vajadzēja iegūt? Un ko tālāk ar to iegūto darīt- tā arī visu mūžu vaktēt- ka tik kaut kas nenotiek?   Vai nebūtu vienkāršāk , vieglāk un patiesāk- pēc pašu izvēles un brīvas gribas?

Ja ņemt spriedelējumos naudu, tad tā kā atnāk, tā aiziet, kam viegli, kam grūti,
vienveidīga nosargāšanas kritērija neeksistē   Par citiem ieguvumiem neņemos
spriest, jo katram sava vērtība un arī atbilstoša attieksme...

Ja ar sargāšanu domāts mīļotais cilvēks , tad - nē , nav jāsargā un jāapsargā , vien līdzās jābūt ..., ja runa par garīgām vērtībām , prasmēm , tad - jā , jāsargā ...

Nu , ja tas sāk kļūt pārāk nogurdinoši - jāpadomā , vai guvums to pūļu vērs . Nevajadzīgu hlamu dēļ nav vērts dzīvi maitāt ..

Isteniba es ar sajusmu skatos uz vecinam kuras rokas sadevusas balsta savus vecukus. Ta tiesam maksla prast visu muzu kopa nodzivot.
Man vecmamina ar vectevu svineja 50 gadu jubileju nu nebija jau vins zelta gabalins bet vina prata piedot un dzivoja berniem ,mazberniem par prieku.
Tagad mes katra sikuma del savu ego paradam bet vai tas ta verts............

Kas viegli nāk, tas viegli iet...

Zini ,tev ir taisnība !