Laime jau pati par sevi nešķir. Cilvēki šķiras galvenokārt tā iemesla dēļ, ka neprot novērtēt savu laimīti.

Zini,ja ir labi,tad grib vēl labāk! Lasi vēsturi,par Ļeņingradas blokādi,tad uzzināsi,kā nelaime vieno!

Nelaime cilvēkus satuvina,jo kopā pārdzīojam un uzmundrinam viens otru.Kad esam laimīgi nepamanam dzīves likstas,viss liekas daudz spožākās krāsās nekā īstenībā.Pat problēmas uztveram savādāk,nestresojam.

A Tu zini,no kā daudzi patiesībā jūtas laimīgi? No tā.ka kādam blakus iet slikti! Un,palīdzot (pat,ja tikai tēlo,ka palīdz) kādam bēdubrālim,jebkurš muļķis jūtas kā varonis!Un tāpēc vismaz mūsu zemē,izskatās,vienmēr būs tā-jo vairāk ņaudēsi par dzīvi,jo vairāk tev būs draugu un palīgu,taču līdzko atļausies palielīties kaut vai ar mazu laimīti-tā jau rīt nebūs vairs ne laimes,ne draugu,tikai vieni vienīgi skauģi,ar mākslīgā smaidā atņirgtiem zobiem...

Riebjas tavs pretīgais purns.        

viss ir iespējams

tu esi resna, stulba un neglīta