Kas vienam šķiet tikai sīkums,otram sīkums pie sīkuma un izaudzis kalns kuru ne apiet,ne pārkāpt.

Labi kam....?
.....gadās, ka katliņš pārpildās arī ar sīkumiem......
                               .....sievietei  

"Es visas Tavas vienaldzības krāšu,
Līdz pašai pēdējai - to pašu sīkāko.
Es domāšu, ka es par tevi nedomāšu
Es visu laiku domāšu par to " /V. Belševica/

tieši tā parasti arī notiek   un pēc kāda laika, te amigosā, lasām tos skaidrojumus jau vārsmās saliktus   normāli, mēs jau ir pieraduši.   let it be, kā saka

Mēs nevaram un nedrīkstam spriest par svešām attiecībām,labāk ar savām tiekam galā,vēl jo vairāk ja mums to neprasa:)

Visticamak- kaut kas kalpoja kā "pēdējā pile" pacietības kausā. Un vienreiz tas kauss bija pilns un lija pa visām malam pāri. Diez vai tie bija tādi - tikai- sīkumi, taču kļūda, manuprat, ir tajā, ka sieviete par to nerunaja un krāja sevī aizvainojumu.  

Tas jau nebija stabilas attiecības ,bet parodija uz attiecībām.Pirms iesākt kopdzīvi,vajag padomāt kādus plusus tā dos abiem un ja izrādās ,ka mīnusu ir vairāk,tad nav ko pat mēģināt sakt dzīvot kopā.

Lai meklē citu,labāku neatradīs,atliks tikai nožēlot!!!  Varbūt jau ir atradusi,ja aizbrauc neatbildot...

Var gan,Saulīt!

kas kurai sīkums...