es uzskatu ka katram cilvekam ir sava ticiba ,un vins kaut kam tic

es zinu ka dievs ir un viņš vissu redz,tie kas uzdodas jautajumos ticet vai neticēt vienkāši nezi vai patiešam būs kāds sods par nedarbiem,vai patiešam dievs aizsarga mūs un t.t. tadiem vienmēr grības kautkādu pieradijumu no dieva pusses ka viņš ir,un tad viņš redz,oo ja ir sods par nedabiem jaiet uz baznīcu ,oo ja par labiem darbiem man bus laba dzīve,tas mānuprāt ir liekuliba.dievs ir un ar to viss teikts man nau vajadzīgi pierādijumi par viņa eksistenci,vienkāši es to zinu ! bet ka dzīvot to cilveks izlem pats sakara ar to vai viņš zina vai viņš tic

Kas ir Dievs? Nedomāsim ka tas ir onkulis ar baltu bārdu un baltās drēbēs, kurš sēž uz mākoņa un skatās, ko tie ļautiņi tur darā...Dievs ir katrā no mums sirdī, tas ir visaptverošs prāts, spēki, kuri vada mūsu dzīvi. Tas ir tas labais, kas ir, tā ir arī Mīlestība pret citiem, arī pret sevi.  Bieži vien dzirdam, kad jautā- un kāpēc tad notiek kari, slepkavības u.t.t.visas nelaimes, bēdas? Kur tad Dievs ir palicis? Viņš tādā veidā sodā? Vai notiek mūžiga cīņa starp ļauno un labo, starp melno  un gaišo? Zini, reizēm brīnumi notiek, ja vien mēs tos vēlamies, piesaucam lūgšanās Dieva palīdzību...bet patiesībā jau mēs lūdzam paši sev, lai atveras sirds, lai ir spēki darbiem.....Ja es ticu Dievam un ticu pati sev... Nu tāda ir mana teorija.

Es Dievu neesu redzējis ,bet DIEVA  DARBUS ZINU GAN ! ESU IZJUTIS VIŅA KLĀTBŪTNI !Tas ir iespējams ir tikai tādam cilvēkam ,kas ir izgājis visu savu grēksūdzi ,ir kristīts ar ūdeni ,UN AR VISU SAVU SIRDI TIC DIEVAM UN ĻAUJ TĀ GARAM IENĀKT TAVĀ SIRDĪ ! JO Jēzum Kristum aizejot no šīs pasaules ,viņš atstāja Svēto garu ,kā vienīgo saikni ar Dievu un garīgo pasauli ! Tāpēc arī grēks pret Svēto grēku ir vienīgais ,kas nepiedodās šajā dzīvē un arī tajā pasaulē ,kur mēs nonāksim pēc savas nāves !