Tu tiešām pie manis ieradies no pasakas?

Varbūt dažas dienas mēs i neatceramies bet tas dienas mēs pārdzivojam , ne kas cits, tāuir mūsu dzīve.

Gan labas ,gan pārzdīvojumiem smagās dienas paliek atmiņā,nedomāju viss,ka tās ir patiesi nodzīvotas ,drīzak patiesi pārdzīvotās dienas.

Nē - sliktākās dienas atmiņā visilgāk saglabājās ..

Kautkur atmiņā ir noglabātas ir visas. Tikai mēs analizējam tās dienas kuras atbikst šībrīža situācijai.

varbūt tā arī ir,bet varbūt vecumdienās nāks prātā sen aizmirstas dienas...

atmiņā palikušas tās, kuras ir to vērts.

Tieši tā!Dīvaini ,bet man no atmiņas nedzēšas laukā arī dvēselē smagi pārdzīvotās dienas.Vnk katrai dienai ir kaut kas savs

atmina parasti paliek tas kas vairak nav

Patiesu atbildi nesniegšu,bet...-katram tas ir individuālI!Nenosu-katram sasvs!!!

Atmiņā paliek visa dzīve,tikai atsauc to atmiņā ,pa fragmentiem,atkarībā no dzīves situācijas...

Atmiņā paliek skaistie mirkļi, laimes zibšņi un to mozaika arī veido to, ko sauc par dzīvi

atmiņas ir tikai neliela daļa no mūsu nodzīvotā un tajās bieži pazūd tas , ko tiešām būtu vērts atcerēties..... katrs mirklis ir mūsu diena.... diena kas pazūd atmiņās un mūžībā........

Разумеется нет. Ведь каждый день, каждое событие, плохое или хорошее, приближает тебя к тому самому, о чем забыть никогда не сможешь. Тем жизнь возможно и ценна! Валентина.