Būtībā nav svarīgi cik un ko mēs varam dabūt vai nedabūt. Svarīgi ir saglabāt to kas ir, attiecībās, mīlestību. Vakar skatījos kā apsveic 100 gadus vecu tantiņu. Mans dēliņš teica:"Tēt viņ pirms 1 pasaules kara piedzima". Protams nebūs viegli materiālajā ziņā. Taču te, nu ir tas, ka nauda tomēr nav galvenais, bet gan mēs paši. Mainīsim šo vērtību skalu sevī pašā. Nesabruksim to lietu priekšā, kuras vairāk vai mazāk ir iegūstamas. Pacelsimies tām pāri ar to kas mums ir. Un dzīvosim.

Izbaudot dzívi

Tapat ka līdz šim jautājumam

Vnk- ļaujoties dzīvei. Es neredzu citu ceļu.

Domaju,ka jo vienkarsak,jo labak.

Vai tad mēs dzīvojam?Vai tā ir dzīve?
Tikai tā...eksistence.

Visi jautaa vienu un to pashu ... kaa maaki, taa dziivo

nosplaujies un griez talak netskatoties

Tāpat kā pagājušo gadu,mīlēt,trādāt,dzīvot.

Ja neapmierina līdzšinējā dzīve, tad maini. Ja viss kārtībā-dzīvo tik nost

Kā dzīvoji līdz šim?

Šāds jautājums parasti rodas pēc likteņa triecieniem. Jācenšas atbrīvoties no pagātnes, lai veidotu jaunu, gaišāku nākotni!  Varbūt pagātnē ir kāds, kam jāpiedod vai jāpalūdz piedošanu. Bet tad tas jāizdara no visas sirds... Uz priekšu un lai TEV veicas!!!

tā kā dzīves viļņi nesīs tā arī dzīvo

Vai runa iet par aizkapa dzīvi ?

Galvenais ne kriminali !

Dzīvi nodzīvot vajaga prast,
Tā ir gara, bet vienmēr par īsu.
Lai Tev izliktos vienmēr par maz
Gūto uzvaru laimīgās trīsas!