Svarīgi, lai mēs nekļūtu par mēbeli mājās, par greznuma lietiņu, kur aplūko pa gabalu un sajūsminās, par ikdienišķu lietu, kas apaug ar putekļiem un kas ir pati par sevi saprotama. Tik ļoti gribas palikt par cilvēku ar dvēseli un blakus sajust un redzēt kādu, kam neesi vienaldzīgs. Gribas, lai sirds katru reizi satraukumā sitas aiz prieka, ka Tev ir kāds no kura skatiena un pieskāriena Tevī mostas dīvainas trīsas............., lai cilvēks, kas par Tevi domā, jūt tik pat spēcīgu saviļņojumu, ka arī viņa krūtīs no siltuma un maiguma pret Tevi atplaukst pavasaris.