Grūti spriest par kādu,kurš neaizdomājās,jo par saviem tuvajiem vienmer domājam un labprāt pavadām laiku ar tiem.

Netērējiet laiku velti, jo tas ir tas, ko nekad nevaram atgriezt

Mēs vispār izniekojam laiku par daudz domādami

Nikita! A kā Tu zini, ka neaizdomajās? Esi pārliecināta?

Ta jau ir cer un skatas, kad beidzot atcereesies par mani, bet ka neka ta neka!

Tātad viņš ir tā vērts , lai par viņu domā .

  Nee! Mēs izjūtam tādu kā labsajūtu, iemīlēšanos tad, kad domājam par kādu...kurš par mums neaizdomājas. Štrunts par to, ko kāds neaizdomājas. Mēs paši sev galvenie!

Domas ir personīgas. Var jau arī par kādu nedomāt. Katrs esam izvēles priekšā.

Tu domā par amigos? Tieši tā,vienīgā pļurkstēšana,reti,kas raksta no sirds...

Nē - es jau sen tā vairs nedaru ..

Bet ja jau mēs domājām, tātad kaut kas tur ir. Varbūt tur arī ir sava burvība.

Skerssvitraina domasana-jadoma taisni...par ko ir verts domat.

tieši tā.

Ja doma nepārtop vārdā (vismaz), tad tiešām domāt var mūžīgi.

Es tik daudz viskautko domāju... Ko tad man tagad darīt? Iegādāties "domu separātoru"? Kā ,lai zinu, ka tas par kuru domāju par mani nedomā? Ja es domāju par prezidentu, vai viņš dotā mirklī domā tieši par mani?

Kā tik visādi laiku izniekojam....domāšana vēl nav tas pats sliktākais.

Ja mīlestībā neveicās,
Tad nebēdā,neko!
Tik pagriezies un nospļaujies
Un meklē nākošo!
Labas domas ir skaistas,bet sliktās,lai paliek neveiksminiekiem!

Mes izniekojam laiku visadam mulkibam,tad kadel nevar ari kadreiz padomat-domasana nekad nav nevienam kaitejusi,bet gan daskart pat lidzejusi!

domat jau nau aizliegts,ja doma tatad kautkas ir smadzenes

Ir daži tādi vampīri - kuri vēlas uzkundzēties ...