Nepiekrītu. Priekš kam ir vajadzīga tāda mīleestība kā karš? Jo tā ne vienmēr viegli sākas un ne vienmēr smagi beidzas. Protams, īstu mīlestību, ja tā pajūk, grūti aizmirst, bet laiks ir ļoti labs dakteris uz izdziedē visas rētas... Un tad cilvēks atveras jaunai dzīvei, tikai daudz augstākā pakāpē un ar lielāku pieredzes bagāžu.

Nedramatizēsim notikumus,jo milestību nevar salīdzinat ar karu,bet naidu,jā.

Ka vienmer skatit laikus.

Tad jau mīlestība kā  vīrieša kapitulācija pret sievieti . Bet tā jau nav un nav arī kara  , bet vētraina var būt mīlestība .

Mīlestība ir kā mūžam ziedošs rožu krūms

Tas jau ir gandrīz vai bezizejas variants, kad mīlestības vietā ir jākaro.
Tad ir jābūt smagai bērnībai, kad nekas cits nav redzēts. NOŽĒLOJAMI!   

Nu , izņēmums ir tā saucamais "zibens karš" ... ātrs un negaidīts plaša mēroga uzbrukums - un pārsteigtais pretinieks panikā bēg ..

Nu, kāds tur karš??? Varbūt ka, kādam tā arī bijis, kas to lai zin, un par to aizmiršanu -arī strīdīgs jautājums...

Par karu būtu grūti teikt - nosaukt ! Bet neauglīga mīlestība plēš un ar dziļas bedres ,kuras grūti aibērt pat gadiem !

Paldies Dievam, nezinu, kā ir, kad ir karš