Mēdz būt, ka izglītots cilvēks dažādās dzīves situācijās izturas gluži kā plānprātiņš, bet vienkāršs - ir interesants, asprātīgs, jautrs, labestīgs...
Keywords: dzīve38617, attiecības38711
Cilvēka intelektu raksturo Trīs galvenie punkti-
Dzīvesgudrība+Sirdsgudrība+Grāmatu gudrība!
-Ja tas viss ir puslīdz līdzsvarā-tad ideāli
Taču ar neizsakāmu baudu es klausos dzīvesgudrā Cilvēkā ap 80-mit,kaut skolā gājis pāris gadus...
Jā, piekrītu Tev. Daudz ko nosaka arī iedzimtība, bērnības vide.
Man pašam pazīstami ar entiem augstskolas diplomiem, bet sviesc kas sviesc. Kā ierodas, muti ver vaļā, vnk sad..ts vakars uz ezera.
Un tai pat laikā kādu jau gados, jauku, vienkāršu cilvēciņu var klausīties stundām un par lietām, kas ikdienā mums visapkārt. ... interesanti.
Laikam jau vietā tāds teiciens ,,sirds gudrība".
Akadēmiskie diplomi negarantē inteliģenci...
cilvēks mēdz būt gudrs, bet ne inteliģents...
Ne vienmēr. Arī izglītotu cilvēku vidū ir sastopami interesanti,asprātīgi, jautri, labestīgi...
Vajag gan zināšanas,gan pieredzi,bet ar to vēl nepietiek-vajag tvēl o,ko sauc par ētiku.
Jautājums vai runa ir par intelektu vai inteliģenci. Gudrību un zināšanas, protams, sniedz gan izglītība, gan dzīves pieredze. Bet svarīga ir cilvēka iekšējā kultūra, kuru, diemžēl, nevar sniegt ne izglītība, ne dzīves mācības, ne grāmatu gudrības. Šeit, manuprāt, daudz kas ir atkarīgs no vides, kurā cilvēks ir uzturējies, īpaši savas veidošanās laikā.
Intelekta filozofiskais jēdziens, jeb IQ ir saistīts ar pasaules izzināšanu un spēju pieņemt loģisku lēmumu. Vidēji cilvēka no IQ koificients ir līmenī no 50% līdz 100%.
Intelekta līmenis ir atkarīgs, gan no izglītības, gan dzīves pieredzes, kā arī no citiem dažādiem aspektiem. Dažāda rakstura testus uzdevumu risināšanai ir nepieciešama vispārīga spēja, ko sauc par "g" faktoru un specifiskas spējas, ko nosaka risināmā uzdevuma īpatnības un saturs. Šo faktoru saista ar smadzeņu mentālo enerģiju. Jo vairāk cilvēkam piemīt šī mentālā enerģija, jo labāk viņš var risināt dažāda rakstura problēmsituācijas.
Sarežģītāka dzīve neizglītotam cilvēkam.
Es teiktu ,ka pēc dzīves pieredzes.
Nū tas ka cilvēks prot ģeometriju, var nosaukt visas pasaules valstis vai māk izveidot no sikumiem iespaidīgas lietas nenozīmē ka būs zinošs par attiecībām, pratīs tevi atbalstīt utt...
es domaju ka tas ir atkarigs no katra cilveka individuali un no cilveka uztveres
Ne vienmēr. Domāju, ka tās ir ģimenē ieliktās vērtības, kuras papildina izglītība.
intelektu nevienā skolā nemāca, tas atkarīgs no cilvēka paša , no sirds gudrības
IQ ir Dieva dāvana, atliek vien to teorētiski un praktiski pilnveidot
Akadēmiskās zināšanas maina domāšanas veidu un dod zināšanas, bet negarantē smalkjūtību, labestību un inteliģenci.
Tas ir tāpat kā piemēram ar degunu vai ausīm--vienam lieli , otram mazi. Ar kādu piedzimsti , ar tādu jādzīvo , izglītots cilvēks arī var būt mežonis .
Ja,cilveka intelekta limenis atkarigs gan no izglitibas,gan dzives pieredzes.Tas,ka vienkarsu cilvecinu var klausities stundam ilgi ir taisniba,jo ir dazada limena intelekts.
..intelekta līmenis ir atkarīgs no izglītības...bet inteliģence- tā jau ir dzivesgudrība, sirdsgudrība...bieži šie divi jēdzieni tiek jaukti!!!....var būt nezin kāds grāds, bet sirdī tukšums...!!
Inteliģence drošvien ir atkarīga no dzīves pieredzes un paša cilvēka rakstura...Citreiz cilvēki ar augstākajām izglītībām tāpat paliek sekli...
no audzināšanas.
Nē. Tas atkarīgs no spējas paņemt no visa tā noderīgo, spējas izvēlēties pareizo, un PIELIETOT to savā dzīvē. Vēlu veiksmi