Viens otrs ar divām augstskolām ir gatavais āksts.

Spriežot pēc mūsu valdības  NĒ ,NĒ ,NĒ ...

Labi teicis Pūķis. Bet domāju, ka kādu kripatu te iemet arī ģenētika. Dažam labam pietiek ar 4 klasēm, bet viens otrs ar vairākām augstskolu zināšanām vairāk nevar, kā vien atkārtot dzirdētas frāzes.

Es domāju ka cilvēka intelekta līmenis nav atkarīgs no izglītības,bet gan no tā kādos apstākļos audzis.Ir ļoti būtiska ietekme bērnībai,cik saprotoša ir bijusi apkārtējā vide.Man ir nācies saskarties ar cilvēkiem ar augstāko izglītību,un bijis jāsarkst viņu vietā.

intelekts , gudrība , izglītība - var būt stulbs , bet izglītots - piem . mūsu valdība .............

Pamatā raksturs,muļķiem skola nepalīdz...

No audzināšanas,no izglītības,Daudz kas ir atkarīgs no paša emocionālā stāvokļa.

Intelekta līmenis ir atkarīgs no mūsu garīgajām spējām kā arī no spējām iegūt un izmatot iegūtās zināšanas uz mērķtiecību savā dzīvē.
Plānprātībai ir pretēja nosliece - nemitīgas pārmaiņas visā cilvēka personībā, it sevišķi domāšanā.

Arī no paša un kā viņš audzis līdz šim,pat draugi var ietekmēt...

no dzīves pieredzes, es domāju!

Labdien. Viss ir svarīgs- gan mācības, gan ieliktie gēni, gan tas, kas nāk no iepriekšējās dzīves, gan... Ir ļaudis, kuri lasa, štuko, bet nesanāk. Ir tādi, kuri ne lasa, ne štuko, bet sanāk. Tātad- nav 2 vienādu cilvēku un viņu uztvere. Man ir simpātiski- SIRDSGUDRIE.

'K'l'ustot patiesi ieinters'ets citos cilv'ekos,j'us varat divu m'ene'su laik'a ieg'ut vair'ak draugu,nek'a tas iesp'ejam,divos gados m'e'ginot ieinteres'et par sevi.
                                                                               Deils K'arnegijs
  Es piekr'itu P'u'kim Albertam,ka visas 's'is gudr'ibas kop'a ir ide'als variants.'Sie vecie cilv'eki ir izg'aju'si dz'ives skolu,kur vi'ni ir ieguvu'si zin'a'sanas kuras skol'a nevar ieg'ut.Vi'ni necen'sas pier'ad'it savu egoistisko ES,bet daudz ko zina un prot uzklaus'it un vi'ni neteiks ;man nav laika.Protams ir iz'n'emumi,bet da'lai tie var'etu b'ut saist'iti ar vesel'ibas probl'em'am .

Nedomāju,ka daudz ir jāņem vērā audzināšana.Bērnība katram ir dažāda.
Cilvēkam pieaugot rodas intereses,dz\ives pieredze un vēlme,vēlme kaut ko sasniegt,uzzināt.Un uzzināt var ļoti daudz no pareizajām grāmatām,no grāmatām var iemācīties pareizi domāt,vēlmi kaut ko sasniegt.

jaa

Vislabaka ir dzives skola ko cilveks ir izjutis uz savu adu ta ir vispareizaka.Pec sis skolas ari vienmer izdodas pienemt pareizakus lemumus un lidz arto mes mazak kludamies. Sirdsapzina visu pasaka prieksa ka jarikojas.

augsts intelkta limenis neko nedos dzive.dzive ir daudz kas grutaks un vairak ko jazin nepietiek ar itelekta limeni vien...

Vienkārši cilvēki runā  no sirds un taisnību. Daudz nesarežģījot.

Izglītotie, jau sāk runāt sarežģītāk, pēc kaut kādiem statistikas datiem, terminiem uttt. ( sarakstu var turpināt) Tādējādi paužot savu stāvokli sabiedrībā.

( daudzreiz ir pierādījies arī tas, ka visu mūžu zauroties grāmatas, cilvēks palaiž garām dažādas pieredzes- kā komunicēt dažādās situācijās. Kā veidot attiecības. Šī pieredze balstās uz grāmatu teoriju, nevis praktisku pielietošanu. Tādēļ cilvēks vairs nespēj ( neuzdrošinās vai neprot) uzvesties situācijai atbilstoši)

pilnigi un nopietni piekritu tam :) tas ka tev nezin cik tur entas izglitibas nenozime ka esi vispareizakais , citi no dzives pieredzes ir nopietnaki :)

Cilveeka intelekts...Zinu cilveekus ar augstaako izgliitiibu,bet vinjiem nav SIRDS IZGLIITIIBAS,kaut straadaa kultuuras jomaa un zinu cilveekus ar vidusskolas izgliitiibu,kuru SIRDS IZGLIITIIBA ir augstaakajaa liimenii.Dziives pieredze te nespeelee lomu.

       Pazīstu vairākus cilvēkus ar maģistru grādiem, bet'neko vairāk kā vietējā mēroga tenkas ar viņiem nevar apsriest....