Neviens nesalauzīs, ja pats nevēlēsies to ievainot.

paši ........... neviens tās nesalauž .............

Par visu,kas ar mums notiek,pašiem vien tā atbildība jāuzņemas

Mēs paši atļaujam tās salauzt,nedomājot par sekām.

mēs paši savas sirdis salaužam, un neviens cits... iemīlamies idealizētos objektos, ilūzijās... dzīvojam nosapņotu dzīvi, bet, kad nonākam faktu priekšā - tad bļaujam, ka kāds ir salauzis sirdi...

Kad mēs šo dzīvi dzīvojam
Un dzīve dzīvo mums...
Varbūt, ka tas ko zaudējam..
Ir mūsu ieguvums!
...paturot to prātā, var pasaudzēt savu sirdi!

ļaujam,lai salauž

Mums salauž,ja esam pesimisti!!!Nerunāju par sevi....

Nē, protams! Kas tad tik dulls, ka pats savu sirdi lauzīs?! Mūsu, vīriešu, sirdis lauž tās bezsirdīgās velnenes! Un mēs tak nekad paši nevaram būt vainīgi, vienmēr kāds cits (vai cita) ir vainīgs!

Paši gluži ne. Bet paši pieļaujam, ka to vispār VAR izdarīt.

Domāju,ka abējādi,kāds to manu sirdi salauž ar manu ziņu.

  Ja salauž sirdi, tad ir beigas! Fiziski salauž- es domāju. Ja Tu domā to garīgo sirdi, tad viss ir labojams...Laiks dziedē visas brūces!