Keywords: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
nu ja Draugs ir cilvēks,kuru es pieņemu tādu kā viņš ir bez jebkādiem bet,tad kur spruksi...
Un kadi parpratumi dzive negadas-kas varetu but ipass,ja notiek?
Nubet protams.
censos atbalstit,atkariba no situacijas
Mazliet padomāju, paanalizēju situāciju un izlemju- vai ir jāatbalsta, vai nav... Es uz dullo vairs neuzķeros!
Nuja
Protams,dots,devējam atdodas!!!
parasti draugus atbalstu, bet tikai tad, ja kardināli netiek pārkāpti mani principi, mana dzīves uztvere... es varu nejaukties draugu dzīvē, nenosodīt tos, ja tie sadara to, kas man nav īsti pieņemami, bet, tomēr saprotu, ka ir robežas, kuras nedrīkst pārkāpt...
Ja iespējas atļauj, tad atbalstu.
Tāpēc jau tie ir draugi uz kuriem var paļauties
Draugu viedokli respektēju un tad izdaru secinājumus.
Protams,jo arī kopā būšana var daudz ko palīdzēt problēmas risināšanai !
un zini, viņi mani arī
ir dzīves rats, mūža rats - augšā, lejā...
MAN draugu isti nav man pazinas
Ir gadījumi kad neatbalstu. Tikai pēc tam es šo cilvēku vairs nesaucu par draugu.
Ja noticis kas tāds,nu galīgi garām,tad nē,bet ja pastāv vēl iespēja ko mainīt,tad gan ir vērts aprunāties un kas zin , varbūt var vērst vēl visu par labu.Bet,protams,draudzība ar to nebeidzas.
atbalstu ievērojot saprāta robežas......
Jā,atbalstu ,tāpēc jau ir draugi,izsaku savu viedokli,bet pieņemu drauga izvēli.
Atbalstu tikai godīgumu un taisnību.
Nosodosi no apstakliem ,Jaa ! Kaa arii no situacijas !
Mēģinu,ja ir manos spēkos! Bet vienā ziņā jā!