Keywords: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Atmiņās paliek skaistais un ne tik skaistais , bet pa vidu ,kā pa miglu .
Nu nē - kad mēs maināmies , mainās arī mūsu domas par pagātnes notikumiem ..
Noliec galvu drauga klēpī,
Tad,kad nikni vēji pūš!
Sarmos koki,sirmos mati-
Diviem vieglāk paies mūžš...
Jo tā ir mana dzìve un tajā nav vietas nožēlai, -Es to vienkārši mīlu!
atmiņas ir dažādas, ver būt skaistas, gan ne tik skaistas... bet cilvēki... neba viņi mainās... mainās viņu un tava attieksme pret konkrētām lietām...
cilvēks mainas, priekšstati par skaisto mainās, skaistas atmiņas nepieciesamas, lai izvilktu sevi cauri dveseles krīzei, ja pietiks prāta
..cilveki mainás,bet atminjas paliks....
Dīvainākais, ka patiesībā jau atmiņas ar gadiem mainās...
rediģējam, šo to tomēr aizmirstam, šim tam pieliekam kādu papildus emociju rozīnīti vai kādu savdabīgu skaidrojumu, eh, nu nezinu, kaut kas ar tām atmiņām notiek visu laiku!
mēs nevaram mainīt tā momenta emocijas un tās paliks tajā brīdī un laikā....
nez no kurienes radies tas teiciens par rozā brillēm..vai tur kas paliks skaistām atmiņām, bet vajadzīgas tās ir
atliek tikai secināt, ka sakarības mainās līdzi cilvēkam