Keywords: Mīlestība34034, Dzīve38617, Attiecības38711
Vai ir gadījies redzēt,ka kucēns māju sargā-noteikti ne!
Tas ir atkarīgs no paša cilvēka.Cik tālu viņš savu prātu grib attīstīt un pieņemties.............!!!
Tie, kas vēlas iet attīstības ceļu, koriģē savu attieksmi pret pārējiem un pieņem toleransi par pamatu attiecībām, cenšas izzināt dabas (visuma) likumus un dzīvot pēc tiem.
Tie kuri iet sava ego apmierināšanas ceļu, tiem toleranse ir sveša un nevajadzīga. Ir arī daudz starpstāvokļu tiem, kuri vēl nav nobrieduši būt par atbildīgu un patstāvīgu personību, šie cilvēki "sevi melē" ik reizi pieņemot lēmumus atkarībā no noskaņojuma, vai citu cilvēku reakcijas, vai kādiem citiem apstākļiem. Jo cilvēks ir vairāk nobriedis, jo mazāk kritizē citus un vairāk piedāvā risinājumus, ja viņam tos kāds lūdz. Laiks cilvēam ir nepieciešams, lai apgūtu informāciju, meklētu atbildes uz jautājumiem - ja viņš sev tādus uzdod. Ja cilvēks ir par slinku uzdot sev jautājumus un meklēt atbildes, tad laiskā "ļaušanās dzīves straumei" viņu aiznes tur, kur to vajag citiem - tiem, kas organizē "dzīves straumi".
Piekrītu gan.Dažiem gan tas nelīdz,kādi piedzima-tādi nomira.
''Mūžu dzīvo, mūžu mācies''. Ja sadzīvo ar šo domu graudu, tad var piekrist. Bet ir jau vēl viens teiciens, ka veci cilvēki atkal nonākot bērna pratā.
Kā nu kurš...Cits jau jaunībā ir atradis sevi, pateicoties savam saprātam, bet cits - kāds ieradies šajā Dieva zemitē, tāds arī aiziet, ne par mata tiesu gudrāks netapis.....
Prāts nāk ar gadiem,jo vecāks,jo dullāks!
Kā nu kuram pieņemās tas prāts,cits jau piedzimst par ģēniju.
Lielākoties tā ir,bet kā jau visur-ir izņēmumi.
Piekrītu, tas nav galīgi garām..
ja pratu neattista,nezinu no kurienes viņš tapat varetu rasties
Visi neesam vienādi,kā katram labāk tā arī laikam pieņemas tai prātā.
It kā jau vajadzētu pieņemties prātā kaut mazliet,kaut kāda dzīves pieredze taču uzkrājas?:)
Taisnība,bet visādi ir citi piedzimst gudrāki citiem atkal nepaveicas,zināšanas var iegūt mācoties..mēs mācamies visu mūžu..
..var pieņemties prātā....bet sirdsgudrību tas nedod!!!!
Vecums absolūti nav gudrības un saprāta rādītājs.
Ar gadiem paliek pratigaks,nosvertaks.Bet prata vai pienemas,tas butu diskutejams jautajums.
mazāk vai vairāk jā es piekrītu,lai gan tai pasa brīdī dažš labs savos 40 ir bērna prātā,bet tas jau laikam uz vecumu:D
Galīgi garām nav,tikai katram tā gadu robeža,uz kuras prāta augšana apstājas,ir cita,vienam 15,otram 90.....
Ka lai pasaka ,vecumdienās jau cilveks atkal paliek par bernu!
Piekriitu gan...bet ir cilveeki, kuri ar gadien neko taa arii neiemaacaas...neaug...viss ir passu varaa - piennemties praataa vai nee:))