Es sirdi izrauju,
un atdodu to suņiem,
Es brīdi noskatos,
Lai šausmas gavilē,kā posta zvani...
pielijusi nakts pa koku lapām,
skūpstās divas ēnas,
nakts nosirmo,jau jauna diena dzimst...
un līgsmo rūgtums aizspļauts peļķē ,
pat nepaliek' žēl šī saplosītā sirds.
es necelšu ..vēl lai smiltis tajā salīp
un smirdēt sāk, lai izpostītā sirds
...... tik ar rīta sauli rokā iešu sirdi raudzīt ,
jo naktī pārsāpēts, būs mans nemierīgais prāts
un cerēšu ka sirds salāpīta gaidīs
un migla viegli azotē to cels.
VAU tik briesmigi Nenokar galvu bus labi
Tu redzēt nevari neko,,,
jo tumsa Tevim pāri klāj.
Jau Tavas kājas ļimtin ļimst,
Un ķermens gulst nekustīgs.....
Vai veerts ir atdot sunjiem? Tie jau taa meegjina apriit tevi dziivu.
Melnais ērms pat skumjas aizdzina.
„Tu kapu rota šeit absurdā,
Tavs smakrs spurains patiesi —
Ko vēlies! īsts Krauklis.
Kā godāt, jūs kungs, no nakts liedaga?”
Un krauklis tad sacīja:
„Nemūžam.”
(Edgar Allen Poe)
Nepārdzīvo - dzīve paiet jebkurā variantā un reizi beidzās ..
īsti tavs ir tas, kas caur sirdi gājis, atstādams pēdas.....
no rīta kad modīsies
miegainus tiltus staigās mākoņu putni
ezera malā garlaikosies
smaidi, ko nesastapa vakardiena
noraso logs no domas smaguma
bet kas viegla, priecīga
izlej laimes un iededz sveces
ir viena, vienīga
pati laimīgākā, mirdzoša klusumā
sirds kuru lūdz
tā diena , kas vēl būs..
(no Jāņa Damrozes)
Skaisti ,arī sunīšiem kādu gardumiņu vajaga pasviest !
Būtu ļoti interesanti,ja dzīve apstātos,ko tik varētu sadarīt,būtu super.
ja jo es to jau izbaudiju es negribu to otreiz piedzivot ar manu milumu
..savu sirdi gan nevajag atdot..Tā Tava!!!
Dzīve tuvojas noslēgumam jau no dzimšanas brīža.Tikai katram savs starpposms dots.Neskumsti pa vidu ir daudz kreņķu ,bet daudz arī laimes brīžu.Proti par tiem priecāties.