Absolūti katra vīrieša zemapziņā ir vismaz viens seksuālais fetišs - tas var būt krūtis, gurni, mati, arī kāda kroplība, tāpēc, no šāda viedokļa raugoties, biksīšu ostīšana nav nekas ārkārtējs.

Līdz ar to, kamēr tā ir tieša tīksmināšanās par konkrētas sievietes smaržu, šī tendence nebūs nav uzskatāma par izvirtību - par perversiju var runāt tajā brīdī, kad mīlestība uz sievietes smaržu sāk aizvietot pašu sievieti.

Tiesa, ir valstis, kurās apakšveļas ostīšana ir attīstīta rūpnieciskā līmenī. Piemēram, īpašs biksīšu ostītāju bizness plaukst Japānā - tur skolnieces specializētos veikalos nodod savas nemazgātās biksītes un par to saņem labu naudiņu. Tur šīs meitenes dēvē par "burusera", un viņas tiek pieskaitītas īpaša tipa prostitūtām. Lieki piebilst, ka uzlecošās Saules valstī ir milzīgs pieprasījums pēc šīm biksītēm.