Vispirms par sevi un sev miiljo,tuvo,kas manaa uztveree ir viens vesels,peec tam visi citi,....bet taa nav bijis visu muuzhu,agraak raavos uz visaam puseem,tikai saliidzinoshi nesen paarveerteeju daudzas dziives veertiibas

Laikam savādāk neprotu un sevi atstāju pēdējās rindās .

  "'Katrs pats sev tuvākais... "'
Ja dzīvo ģimenē, tad tas ir neizbēgami- ir jādomā par katra labsajūtu. Tas būtu zem mana goda, rūpēties tikai par sevi.

Vispirms pabaroju savus dzīvnieciņus - lai miers mājā ...

.....ja jau rūpējies,tad jau domā par un savu rīcību.....Sevi audzini.....

Kad par otru ,kad par sevi.

es domāju visu pirms tikai par pašu sev dārgāko... tas ir - SEVI... ja es par sevi nedomāšu, tad kurs par mani padomās? kaimiņu vilis, pēcis vai jānka?

Dzīvoju mirklim, ja vajag parūpējos...
Bet nu neiesaistos tik tālu, lai tas kļūtu par paradumu

Tas jau ir atkarīgs gan no otra cilvēka, gan no situācijas.

it kā man nav par ko rūpēties un beidzot varētu par sevi padomāt, bet ierastais dziives ritms to pagaidām nepie'lauj - ja nav savējie , atrodu kādu (suniite, kaimiņu kaķis..) par ko vajag parūpēties ,,,,