Mēs ar ģimeni tik daudz esam manā bērnībā dziedājuši,lka nudien nevaru vairs pateikt,kura dziesma ir pirmā.To bija tik dudz.

Bija vien jocīga dziesmiņa par lāci, bet man liekas, ka mamma to sacerēja tikai man   

Laikam "Kas dārzā"   , bērnu dārzā. Mana ģimene nebija pārāk dziedoša.

Nezinu, kura tieši, bet dziedāju līdz "Dzeguzītei" bija tādas plates ar dziesmām.

Ajā žužo lāča bērni.

Kur tad tu nu biji, āzīti manu. Dziedāju kopā ar vecvecmammu, tā tiešām bija pirmā mana dziesmiņa.

baju bajuši baju nezažisja nakraju, pridjot serinkij volčok i uhvatjit za bačok........ man mamma to dziedāja un es ti tiešam baidījos gulēt uz gultas malas lai vilks neaiznes.......:D

Nebiju pārāk dziedoša, bet, kad I. Dzenis dziedāja - Skaista ir jaunība... vilku līdzi un raudāju par aizgājušo jaunību

Aijā žūžū , migu tikai ar lāča bērniem kopā ...

Neatceros kura bija pirmā dziesmiņa,bet atceros,kā tēvs mums,ar māsām un brāli,mācīja "Uzsniga sniedziņš balts".Tas brīdis,tobrīd manos nieka trijos gadiņos,šķita ideāls-mamma ada zeķes,tētis uzlicis galvā savu hūti,mūs sasēdinājis uz mūrīša mācīja šo dziesmiņu....un laukā snieg...pa smuko.:)

Kura bija pirmā,neatceros,jo augu mūziķu ģimenē,bet ļoti labi atceros,kā stājoties mūzikas skolā,par savu mīļāko dziesmu dziedāju"uz galda glāzē stāv krizāntēmas...",un krustmāte aiz kauna sarka kā roze,jo turpinājumā bija "un smaidīdami mēs grēkā grimsim,kā ievas ziediņš atvarā''.Bija jautri.

  "'Ciku caku caku...šuju lellej jaku..."' Mamma šuva un es dziedāju.../mani pie šujmašīnas vēl nelaida/

par mikausi:)

Man tāpat kā Lavandai - ciku caku caku...... Rāvu vaļā Verai Singajevskai līdzi, kad viņa to pa radio dziedāja. Liekas, man bija kādi 3 gadi.

Dziesmiņu tiešām bija daudz, jo man ļoti patika dziedāt, kas nav mazinājies līdz šai dienai. Bet visvairāk atmiņā palikusi tantes iemācītā dziesmiņa "Mammiņ, mīļā, mammiņ, ļauj man pastaigāt"", kas no bērna mutes droši vien skanēja jancīgi.

''Lielā zive mazā zive'' kaut kātā saucās laikam :D