...no tā, ka reiz varētu pazust mans gribasspēks un mērķtiecība. Un vēl...ka kāds  pēkšņi nozog manu balto sapni...

No kara un pasaules gala

no haosa.

No nāves.

no augstuma, un no pasaules gala un no čūskām

Palikt vienai.

No ta ka kadu ritu man pamostoties es sapratisu ka esmu auksts pavisam (miris)

ja godiigi tad no naaves!!!
kad iedomaajos to,ka es esu un peec tam manis nav ne kad nekad ,ne kad uz siis pasaules.

Ja tā padomā,tad vienīgais,no kā būtu jābaidās, ir neatgriezniskas veselības broblēmas un pilnīgi vienalga,kāds tam cēlonis, vai slimība,vai nelaimes gadījums.

Cik cilveku tik viedoklu......Man, zaudet savus milos.....

no čūskām, jūras, mežcūkām!!

Nepaspet uzaudzinat delu,lidz pats spes nostaties uz sava cela.

Pazaudēt vecumā prātiņu un kļūt visiem apkārtējiem par nastu..

nokļūt ellē

Palikt pavisam vienai

Ir nepatīkamas lietas, bet tā riktīgi bail? Pat nezinu. No nāves nebaidos pilnīgi noteikti, jo "nāve ir aprīta uzvarā" pie krusta. Es zinu, ka tā ir atbrīvošanās no miesas apvalka, un tikai. Pat, ja kaut kas neiet tā kā gribētos, Dievs labāk zin, kas man vajadzīgs, es uz Viņu paļaujos.

palikt nesaprastam...

Nodot Mīlestību.

No visa pa drusciņai , kopā daudz sanāk .

No Dieva dusmām ! Pārejais viss ir putekļi !