Es laikam tam senču pulciņam, kas Lielā mēra laikā aizmuka purvos. Šāda radikāla rīcība liecina, ka kritiskās situācijās nebija ne auni, ne aitas, kas pazemīgi pieņem likteni slikteni. Nepakļāvīgi un patstāvīgi domājoši!

Tikai pati sev, ja nebūtu  soli pa solītim virzījusies uz priekšu, kad   paklupu  ,spēju piecelties, sāpju bŗīdī  pasmaidīt,tad   tā nebūtu es.

Dievam.....veiksmei ....

augstakajam spekam...