esmu.

Nē - tehniski tas nav iespējams   ...

Ir gadījies...un nevēlos ko tādu vairs...

Reiz es tēloju Ibsena Solveigu.Apnika

.................NEKAD.............

     Tikai Pērs Gints.

Nē!
Arī par dzejnieku nē

Es varu vienīgu būt Pērs Gints, kurš nàk kad sauc un iet pat tad, kad sauc...;)

Noteikti nee,jo tas nevienam nav vajadziigs.Labaak pagriezties ar smaidu pret to,kuram esi vajadziiga!

droši vien ka nē (bet iekšēji žēl ka nevaru tāda būt) , bet tagad laiki citi un dziives uztvere savādāka, sevis vairāk žēl ....

Nē.

Un pie loga sacherveleejusies un nomirusi

Ta,kunga celi nav izdibinami.Sodien ja rit ne.....

:)

Reiz sen sen tīņa neprātīgajos dzīvītes mirkļos gadijās,taču ar gadiem viss mainās...mēs sevi vairāk iemīlam :)

Pameginaju,abus variantus.........Solveiga  versija sevi vairāk mileju ,jo sēdēt un sapņot ir vieglāk,nekā muzhiga ceļojuma ...

Nē, noteikti nē. Tas nevienam nav vajadzīgs un sitādas spēlītes attiecībās ir tikai , lai manipulētu ar otru... Dzejnieks, pa manam, var iet, dzejot, dēkot-----kur un kā viņam labak gribas, bet-  bez manas līdzdalības viņa dzīvē..

Noteikti   Tā jau sēdēšu un gaidīšu tādu meli un pasaules staiguli mājā