Diezgan kaitinoši. Es saprotu, ka rūpējās, bet es vairs neeju bērnudārzā!
Paldies par jūsu nopietnajām un saturīgajām idejām. Kāda no tām man noteikti palīdzēs
Keywords: Dzīve38617, attiecības38711, attieksme3443, vecāki.0
Varbūt pasaki,kā mans puika kādreiz pateica man,kad biju pārlieku norūpējusies-mammu,tev nav par ko uztraukties,nav,ja būs,tad būsi pirmā,kas par to uzzinās..
Tur nav starpības vai mamma, vai kāds cits, draudzene, kolēģe, māsa, kāda cita radiniece! ?Vienkārši ir cilvēki, kas izvēlas dzīvot nevis savas dzīves, bet citu dzīves tādi kā vampīri! Ja Tu pārvilksi strīpu un vairs neļausi kontrolēt savu dzīvi, viņa pieslēgsies kādam citam! Tas ir ne tikai kaitinoši, bet tas ir arī pretdabīgi, bieži vien tie cilvēki pat cenšas ielīst otra gultā un arī tur kontrolēt!
Tā jau ir tai dzīvē...mums ir vairākas lomas. Esam vienlaicīgi meitas, mātes... Es pati, kad biju tikai meitas lomā, arī nebiju sevišķi sajūsmā par pārlieku, kā man tad likās, uzmanību. Kad pati kļuvu par mammu, tad teikšu, ka vēsture atkārtojās, taču pratusi savus bērnus atlaist, protams, tas nenozīmē, ka neinteresējos par viņiem. Mēs esam draugi-laikam šis modelis apmierina visas puses. Tavu mammīti jau diez vai kas var mainīt, viņa vienkārši tāda ir. Pieņem to un mēģini saprast. Viņai tāda daba. Aprunājies tā mierīgi un izsaki savas domas un izjūtas.Pasaki, ka esi liela un vari pati pieņemt lēmumus, taču neaizmirsti pateikt, ka mīli viņu. Tu taču mīli savu mammu?
Mamma ir viena?
Tad neieskaidrosi viņai neko.
Ja dzīvo ar viņu kopā,tad pieciet vai karo.
Vēl drusciņ, un man jau būs 50, taču to, ka man VIŅAS pietrūkst, sapratu tikai tad, kad pietrūka....
Ja mamma dzīvo viena, vajag viņai kādu nodarbi, lai ņemas gar to, ne gar savu pieaugušo bērnu dzīvi, bet to vajag palīdzēt ievirzīt tā, lai viņai nerodas aizdomas" Ko tad nu atkal tie mani bērni sagudrojuši?"
Nu jā, ar mammām reizēm tā ir. Pamēģini konsekventi apstādināt mammuķa pārlieku lielo ziņkāri ar vienkārši--- sorry, bet - nevelos par to runāt, tas attiecas tikai uz mani... kad būs jaunumi - parunāsim... Un neielaidies detaļās un apspriešanās.
Vislabākais veids kā nokārtot visu, vajag atklāti izrunāties. Izskaidrot kad esi pieaugusi un vēlies savu dzīvi veidot pati. Pasaki, kad Tev ies slikti tu viņai pirmai visu izstāstīsi. Galvenais mierīgi bez liekiem skaļumiem. Paprasi viņai kur rakstīts kā pareizi jādzīvo. Vēl , mēs viens otram neesam privātīpašums. Lai arī atceras pati savu dzīves sākumu. Kā viņāi patika kad jaucās otra dzīvē.
Es tikai priecātos , ja man vēl būtu , kas izrāda interesi ..., to saprotam , kad jau par vēlu ...
paklusēšu,jo esmu mamma...
Pieaicini Robiju Wiljamsu.
Rūpes ir labākas par pilnīgu vienaldzību.Vienkārši nestāsti visus sīkumus,tikai lielos vilcienos par pašu galveno.
Es uzklausu,mammas teikto, bet daru pēc sava prāta.Mani bērni dara tāpat.
Mamma ir jāmīl,bet tajā pašā laikā nedrīkst viņai ļaut dzīvot tavu dzivi. Arī mana mamma to gribeja,bet es aizgaju prom. No sakuma dusmojās ļoti,bet tas pāriet. Pa telefonu sazvanamies katru dienu. Nemaz nezinu ,kā varetu iztikt bez šīs ikrīta sarunas. Kopā dzīvot mums pat nedēļa jau ir par daudz.
Zem gultas noslēpies - vai skapī ...
Lai saprastu savu mammu,tev pasai ir jabut bernam.Un tad tu visu sapratisi.
Sāc uztraukties, ja neinteresēsies! Viņa tevi mīl!
Vienkārši pasaki, ka esi jau liela meitene un tiksi galā pati.
Tā ir gandrīz neiespējamā misija.
klustat draudzenes
Es domāju ,ir vienkārši jādzīvo sava patstāvīga dzīve ko es daru jau no 18.g vecuma,un mani neviens nemāca kā dzīvot un ko darīt!