Kaut kā pēdējā laikā īsti nesaprotu, kas notiek. Tā virspusēji apdomājot it kā viss ir pa vecam, nu tā ikdienišķi-nekā īpaša. Sāc dienu ar ik rīta rituāliem, un tā pamazām ar vienu , tad ar nākošo darbiņu tā diena pamazām paiet. Viss it ka būtu normāli, bet...ir viens bet, katru dienu paliek tur iekšā -dvēselē- sajūta, ka tomēr kaut kas nav padarīts. Ar katru dienu šī sajūta aug un aug arvien lielāka. Un tagad jau katra jauna diena pat neatverot acis, tik tik daudz cik plakstiņi mostoties sāk... lasīt tālāk (435 zīmes) -» trīsēt, diena iesākas ar sajūtu-kaut kas liels un svarīgs ir jāpaveic. Tikai nezinu KAS ir tas, kas jāpaveic! Šī sajūta nu jau ir pārvērtusies par ...apsēstību, par māniju, pat nezinu kā nosaukt, šī sajūta ir pārņēmusi mani pilnīgi savā varā, un katra nodzīvotā diena liek justies tā it kā tā būtu nodzīvota velti, jo šis "KAS" nav izdarīts. Sāk mākt bailes, ka šī sajūta mani sagraus, kā man saprast , ko man vajadzētu tādu paveikt??
Kā Tev ar sexu? Viss kārtībā? Sievietēm bieži tā iztrūkums dod diezgan stipri pa smadzenēm. Uzorganizē kaut ko grandiozu šajā jomā.
(ne virtuālajā, bet gan reālajā! )
Varbūt tomēr vajadzētu konsultēties ar speciālistu . Mēs taču te nezinko varam tev iestāstīt , mēdz taču teikt : " kas vienam zāles , tas otram inde " .
Vai šeit nav jau nepieciešama ārsta iejaukšanās, ja tiešām visi darbi padarīti, bet tik un tā māc šī sajūta!?
No tādiem ikdienišķiem "depresijas" nomākšanas veidiem, prātā nāk vienīgi sportošana vai jebkuras citas fiziskas aktivitātes, līdz patīkamam nogurumam.
Vai strādā algotu darbu, vai ir savs bizness, vai dzīvo no uzkrājumiem, vai vīra maizē un cik gadu. Nezinot neko padomus nevar dot.
Meklē Dievu, sauc uz Jēzu un iegūsi mieru un skaidrību. Sic! Ne jau apātisku protams, uz to tik budisti aicina - tipa, man viss vienalga.
Aizej uz baznīcu ! Tur var atrast un gūt daudz atbilžu !