Keywords: Dzīve38617, attiecības.115, attieksme3443
NESKUMSTI SIRDS
Neskumsti,nebēdā mana mīļa sirds
Tu man esi vienīgā-Tevi dzīvē mīt
Neskumsti ,nebēdā tavas skumjas gaist
Enģelīša spārni lidot ļaus...
Skumjas izgaisīs ,atvērsies sirds
Jaunai dienai kurā saule mīrdz
Apskaus cieši,Tevi sasildīs
Laus kā rozei ziedēt-ērkšķus nemanīs...
Neskumsti,nebēdā mana mīļa sirds
Tu man esi vienīgā-Tevi dzīvē mīt
Iesim kopā ceļa,ceļa grūtajā
Enģelīts mūms spārnos vietu atradīs!!!
/lara/ dzeja ceļ sparnos...
Noteikti. Kādu laiku tas būs. Badam ir sava nozīme, arī pēc garīgā. Tik to saprast, izjust..
pret to neviens nav garantēts...
Neesmu dzejniece un nezināšu gan apogalvot,bet zinot latvijas ekonomisko situāciju,diezin vai viņi pieder pie izredžētajiem un ir pārtikuši.
laikam ka nee visi jau izmirusi
Tuberkulozi pat uz ielas var dabūt,atliek vien kādam vīrusa pārnēsātājam uz tavu pusi noškavāties.var to pat nezināt un nodzīvot ar bacili iekšā.Cita lieta,ja ir smaga garīgā vai fiziskā trauma,vīruss kas ir tevī var palikt aktīvs.Un tas ir jau kaut kas.
Ja,noteikti,jo pedeja laika maz ir intresantu dzejolu.TATAD SECINAJUMS VIENS.,BEZ JAUTAJUMIEM-BADS
bada un slimības laikā tie labākie dzejoļi rodas