“Mājas gari – šīs īpatnās būtnes vai sajūtas, tik maz ir pētītas. Tās it kā zemāk vērtētas folkloras pētnieku vidū, kā šķietami nesaistošākas, jo varbūt, ka interesantāk ir Augstākās dievības pētīt, nevis kādu gluži parastu mājas garu, kas tik parasts nemaz nav un turklāt, kas nemaz arī nav tik zems. Dīvaini un tomēr- Mājas Garam īsti nav vārda. To dēvē par Mājas Garu vai gariņu, vai par Mājas Kungu, kas gan drīzāk ir vācu kundzības laikā ieviesies vārds. Ir kāda sen zināma sakrāla patiesība ne tikai pirms kristīgās Eiropas, bet arī daudzu citu tautu tradīcijās – vārda piesaukšana nevietā un nelaikā var nest lielas nepatikšanas un daudz ko smagi sarežģīt, tāpēc to labāk nepiesaukt vispār.”
(no vēstures)
Keywords: Dzīve38617
Tas,bija loti sen,mana jaunibas dienas.Mes ar draudzeni,meginajam izsauk majas garinu.Jo vina,dzivoja veca barona maja,ka tolaik,saucas,dzivokli kopnitnes stila.Es,no savas pieredzes,neieteiktu,lauvu raustit aiz usam.Tas vis ir loti nepatikami,ar nevisai patikamam sekam.
nee,bet darbaa dziivo.un katru reizi atnaakot uz darbu,kaada prece ir nogruusta lejaa no plaukta.
Vaigā nav redzēts,bet blēņas reizēm nostrādā ... šis pat no vecā dzīvokļa atbrauca līdz un reizi pa reizei atgādina p[ar sevi ...
Neesmu svešu būtni manījis,reizēm gan pa miegam kāds pie durvīm zvanīja un māsa nomira....
Pie manis dzīvo rūķītis kādu laiku atpakaļ notika visbrīnumainākās lietas manā mājā, tad saskāros ar kādu žurnālu .......... un nācu pie slēdziena, ka neapmierinātais rūķītis uzdarbojies
pats esmu garins un citu blakus nepacietisu
Jā.
kādu laiku dziivoja, tagad nav maniits ..
Es nezinu vai tas ir viņš,bet gadās,ka pazūd kāda lieta un pēkšņi atrodas tur ,kur neviens to nekad neliek. Bet varbūt atmiņa streiko.
nu ar viņu jāsadzīvo,savādāk šaize vien sanāks
Kad nenāk miegs,tad dzirdu visklusākos trokšņus,bet neuzskatu tos par gariņiem.
Brīžiem uzrodas tas zimburs, padarbojas, patrokšņo, ... tad nomierinās,..parasti atstāju kādu našķi virtuvē uz galda, tad ātrāk tā sirsniņa viņam atmaigst.