Censhos nepieljaut lai sakraajas,jo neerti prasiit vienmeer paliidziibu.Ir reizes kad tas jaadara un tad man paliidz draugi.

Elementāri - nekrāju to kaudzi .

Ne - viens

sastādu sarakstu pēc prioritātēm...
un tad daru pa vienam...

Ņemu naktis palīgā.

Cenšos gan nepieļaut,lai situācija nonāk tik tālu....bet,ja nu kas....man ir pāris enģelīši,kas vienmēr steigsies palīgā.

Es,censos,to neatlikt.Un tad,tadas problemas nerodas.

Kad darbi pāri galvai,piesaku streiku,nospļaujos,metu visu pie malas,veltu laiku kaut kam patīkamam,nākamajā diena',kad stress bišķi nogājis,metos uz galvas atvarā,rauju ,ko var.

Kad nu nav kur sprukt, tad diezgan ātri varu tikt galā.

Man pirmā vietā amigos,pārējais var pagaidīt!!!  

Ieņurkoju un pazūdu.

Nekā, aiztaisu kabineta durvis un eju kafiju dzert, tad nāku atpakaļ un saku no viena gala rušināt.

Cenšos tos nekrāt ,bet padarīt laikā.

Hmm, nekas cits nelīdz- jāiet un jādara

1. nekrāju
2. ja pēkšņi gadās - sašķiroju pēc steidzamības pakāpes
3. iesmērēju,kādam citam  

Izlaižu mazsvarīgos ...

Es ļoti cenšos , lai tā nebūtu, negribu, ka citiem tāpēc neērtības.

Nekādi netieku.

Ar *vēsu prātu un pīpēšanu* no viena gala sāku darīt - *degošos* vispirms, tad pamazām pārējos.