Keywords: Dzīve38617
Jaunības cerības tomēr labāk realizēt vai arī atstāt tur- jaunībā... Gadiem ejot cilveks mainās- kā emocionāli un intelektuāli, tā fiziski..tā nu daba ir iekārtojusi. Un tas, kas bija aktuāls un svarīgs jaunos gados- var būt galīgi nesvarīgs vēlākos gados. Viss būs atkarīgs no tā- cik interesantu un pilnvērtīgu dzīvi cilvēks dzīvo. Ja tajā nekas nenotiek- tad atliek tikai ķerties pie jaunības cerību īstenošanas, bet , ja viss ir okey- cilvēkam būs visa dzīve - interesanta un piepildīta.
Ja cilveeks var, tad jau vecums nav nekaads s'k'eerslis.
Bet ja kaadam naak smiekli, tad nu gan man taada cilveecin'a ir gauz'aam zeel, jo skaidrs, ka s'is smeejeejs vecumdienaas pat paar luupa pnevarees paarspl'aut (UN TAD GAN BUUS DIKTI SMIEKLIIGI, jo tad tas cuilveecin's' varees izsmieties liidz naavei).
Par vēlu ir tad , kad cilvēks pārstāj sapņot , tos aizstājot ar atmiņām ...,
kamēr sapņo , ir cerības sapņus īstenot ...
Cerības, vai sapņus? Cerības mirst pēdējā, bet nepamēģinājis, neuzzināsi, vai vērts bija cerēt....... un visu mūžu.....
vECUMS var parvaret skerslus bet vai vajadzigs, ja neesi istenojis jaunibas sapnus jauniba, kam tev vecuma palikt smiekligam
Nekad nav par velu.
Kapec,ne.Nejau vecums ir skerslis,bet musu butiba.Ja,negribeji jauniba to istenot,kapec tu doma ka vecuma tev izdosies.
ceriba mirst pedeja
Jaunības cerības līdz vecumam nenodzīvo ...
Jaunības sapņi jāīsteno jaunībā,jo vēlāk tie pārtāps par atmiņām par neīstenoto.Pietiks daudz ko īstenot vēlāk,vajadzīga tikai vēlme un pārliecība tam,ko tu gribi īstenot.Jo tās reālākās un īstenojamākās lietas mums nāk tad,kad ir laba dzīves pieredze.Jaunībā esam maksimālisti ,bet vēlāk esam reālisti.