Ja grib strādāt,tad darbu atradīs vienmēr un nenāks galvā dullas domas!

Visbiežāk jau darbs atrod darītāju un sapņi sapņotāju.
Forši, ja pārmaiņas pēc var gan pasapņot, gan pastrādāt

Domas strādā arī tad , kad rokas aizņemtas , tām savs režīms .

Reizēm arī sapņi piepildās .... sapņojiet, domājiet, fantazējiet domām liels spēks.

Nē , viņš iet uz Domi pēc pabalsta , ar ilūziju , ka varbūt saņems to .

kā tas ir kad nav darba zinu,bet kā var būt ka nav ko darīt-neizprotu. Nu kad sapņoju,ačeles ciet,lai gan pazīstu arī tādus,kam tas izdodas acīm vaļā,sviests...

Nē, protams nē ! Kaut arī domu darbs nav bezdarbība !

Tad jau cilvekam ir jaaiznem ar kaut ko sevi

to darbu jau gan parasti vairāk,nekā iespēju padarīt-mājās tak vienmēr ir darbi,darbiņi,un kad tie padarīti-izrādas,ka var pagludināt,kautko sagatavot nākamai dienai...un tā kā vāveres ritenī

....paņemšu jūs tur līdzi    ... bet jūs to nemaz nezināsiet... ka paši mani tur aiznesāt

mākoņos lidot var tas kurarm blakus ir strādiigas rokas un bieza vecāku mugura, diez vai ja tev blakus ir bērni ar tukšiem punčiem izdosies pasapņot un mākoņus stumdiit !! kā jau  te minēja - darbs atrod dariitāju, un ar to jau mēs cilvēki atšķiramies no dziivniekiem - mūsu sūtiiba ir strādāt nevis iztikt no tā ko dabas māte noliek deguna priekšā ....

Nevaru par citiem spriest.Bet darbins vienmer atrodas,ja labi to grib.Nav sanacis,nelidot makonos,ne ar iluzijam.Vienigais vakaros bet tas ari ir loti,loti reti.

Nav ko darīt tikai sliņķiem .

Tas atkaraajas no rakstura ipashibaam un veiksmes...

Kurš gan nesapņo,kad nav ko darīt.