grūti būt bērnam,kad vecāki liek ko izdarīt un nepaskaidro,nav viegli pusaudzim-hormoni trako,grūti izprast sevi,kur nu vēl citus,arī jaunība ir skaista-bet ne viegla-pirmie soļi profesijā,mācības,daudzas intereses-un diena par īsu,attiecību veidošana-bet ,kad pēc gadiem atcerēsities-atmiņā būs tikai labais

vai viegli būt atkal jaunam?

Jaunībā tādus lēmumus pieņem spontāni, brieduma gados pārdomātāk

Tik pat es varu uzdot ari jautajumu.Vai viegli but labakajos gados?Es domaju,ka nav viegli,but neviena vecuma.Vieniga aciriba ir problemas.

  Man liekas, ka ļoti viegli- visi ceļi ir atvērti! Tikai - gribi tos ceļus...

Mūsdienās nava gan, ja vecāki labi nepelna.... diemžēl ja nepiemīt kāda izteikta talanta, vai nav pārticība laba, ir grūti. Paprasiet tā vecuma jauniešiem, par visu ir jāmaksā - papildus pulciņi palpildstundas, sports. Itsevišķi pilsētās. Un kur nu vēl nevienlīdzība kabatsnaudās, un tt.

Viegli gan,ja galva "Dupsi" piebremzē...

Jaunam but ir viegli   tinim but ir gruti

Parasti viegli ir diedelētājiem,bet cilvēkiem vienmēr ir grūtības dzīvē.

visa ķeza sāksies vēlāk,tici nu man...

Jebkurā vecumā būs savas grūtrības un savi vieglumi... savi atradumi, un savi zaudējumi...
Patiesībā- kādēļ, lai nebūtu viegli-- ir spēks, dzīvesspars, neizzinātais , kas sauktin sauc... ir pieredze jakrāj , jādomā un jābrīnās... Interesanti taču..  

Ja jau tu sirdi jauns tad viegli

Tu esi jauns un tev visa dzīve ir priekšā, tu esi vesels un nepratīgs, tev jūra ir līdz ceļiem, ja tev šodien nepaveicas, tad ir cerība uz rītdienu. Bet kad tev ir pari sešdesmit, tad ir pavisam citādi un vel ja tu esi viens uz pasaules, tad pavisam dranķīgi.

ļoti viegli

visi ceļi ir atvērti

Kā nu nē.Kas vainas

ja