Speciga rakstura pazime...

Es domaju otram tavas problemas neinterese un katram savas problemas jarisina pasam,lai nedotu iespeju citiem tenkot par tevi

ne ar visām problēmām ir jādalās,bet protams ir arī tik nopietnas problēmas ,ko var risināt tikai kopā

ne tas ir bailes but nesaprastam,japadoma vispirms kam u ar ko runat par savam problemem citreiz labak lai tas ir psihoanalitiks,jo pat viss tuvakais cilveks var kadu bridi izmantot seu par labu tavu vajubu parunat par savam problemam,a citreiz labak un paklusset

Savas problēmas nevienam neuzticu,nav ko pa pasauli bēdas izplatīt.Sakožu zobus un pats tieku ar visu galā.

Labi ja tās problēmas kāds grib uzklausīt,bet ātrākais jūra to problēmu katram pašam un tikai paši mēs tās varam atrisināt.Citu iejaukšnās no malas diez vai tas labākais variants.

citam jau savu problēmu ir diezgan un savas problēmas pašam vajag risināt, bet tā gribas dažreiz ar kādu parunāties un arii paliidziigu plecu sajust blakus ...

Tā ir katra paša izvēle - runāt vai nē. Principā- problēmas ir jārisinā, nevis jāaizraujas ar runāšanu. Taču , kā visam, arī šeit ir divas medaļas puses- ja tās personīgās problēmas var kaut kā atsaukties uz līdzcilvēku dzīvi- gimene, darba kolektīvā-- tad ir jārunā.

SAVAS problemas es nevienam nestastu es risinu vinas pati