Visas sfēras.
Keywords: mīlestība34034, dzīve38617, attiecības38711
Cilvēks jocīga būtne- gribas to, kā nav, un, iespējams, nekad arī nebūs...
Raugās uz zvaigznēm, bet aizmirst par oļiem, kas zem kājām.
nezinu kaapeec JUUS nenoveerteejat :P - ir arii kas noveertee...
Nenoverte tie, kas sava dzives steiga pazaudejusi pasi sevi....
Tāpēc, ka mēs to uztveram kā pašu par sevi saprotamu, kam nav jāpieliek nekādas piepūles, lai to iegūtu.
Mes novertejam!!!!!!!!novertejam tikai tad kad ta vairs nav!
Tā gan laikam ir
Jo novērtēts jau iegūst cenu!!!!! Labāk nenovērtēt nekā pārvērtēt! labāk vienkārši priecāties un izbaudīt to kas ir, lai pēc tam ja iespējams vairs nebūs būt ko ar patīkamām atmiņām atcerēties!!!
Tapēc ka,nevar zināt,vai tas kas iedots ir tas labākais.
jo taja brīdi mēs sapņojam un nenovērtejam,kas tiešām ir dargs...bet,kad pazaudējam,tad no sapņa pamostamies un jūtamies,kā pēc liela murga slikti!!!
taadeelj tas kas ir iedots prieks mums ir paaraak labs ,...taadeelj to nenoveertee....noveertees tad kad taa vairs nebuus.
Tamdēļ, ka tas šķiet tik pašsaprotami. Aivars jau pateica.Bet, kad šis pašsaprotamais zūd, tad cilvēks skumst un raud pēc tā. :)
Es gan to novērtēju !
Novērteju, bet ne pietiekoši.
ne jau visi nenovērtē. Katram pašam jāzin ko viņš vēlas savā dzīvē. Es ar savu dzīvi esmu apmierināta un esmu pateicīga, ka tātāda ir.
es gan noveerteeju visu..! un neizmirstu neko nenoveerteet..! daudz jau ir ko veerteet bet noveerteets ir..!
Mūžīgi dzīdamies pēc iedomāta labuma aiz apvāršņa, aizmirstam paskatīties uz to, kas ir šeit un tagad mums apkārt. Iekāre vainīga.
Jāmācās!!!
Tapēc ka mēs esam tādi kas domā par sevi
Ar laiku jau sākam novērtēt... dzīves pieredze...
Ценю. Иногда не дооцениваю. Когда теряешь, тогда понимаешь.