Atvainojos,ja nelīdz ņemu pudeli un eju ciemos.

Ja man tas cilvēks ir svarīgs, tad esmu gatavs darīt visu, lai nolīdzinātu savu vainu.

kļūstu par "baigo" pielīdēju...

Vismaz mēģinu paskaidrot tādas rīcības cēloņus

Jūtos tad ļoti slikti un tad cenšos saglābt , ko vēl var saglābt, īpaši, ja tas ir tuvs cilvēks.

Atvainojos un dodu labprātīgu atļauju iespert man pa pakaļu,tas vienmēr iedarbojas pozitīvi un izlādē atmosfēru,jo spārdīšānās vietā  parasti sasmejamies..

Pirms pasaki ko citam - padomā.   / Bārbele /.Tā kādreiz bija man atbildēts,no tā laika strikti to ievēroju.

Pielabinos, eju pirkt ŠAMPI UN ŠOKOLĀDI/  un viss okej/ esmu  atkal zirgā

Eh, sanācis ir, nepatiesi. Stūlba sajūta. Bet tad saņemos un pasaku, kā ir, kā jūtos, jutos, un ka tāda esmu šad tad, lai neņemot ļaunā, apzinos sava izteiciena nopietnību, biju nogurusi, atvainojos, palūdzu piedošanu.  
Gudrāk ir palūgt piedošanu, nevis turēt sevī šīs sajūtas. Jo tas izdedzina no iekšpuses.

         Es laižu visādus vārdus gaisā un lai katrs pats no tiem izvēloties sev kādu no tiem pielaiko.  
         Ja kāds sāk skaisties, tad vārds-vārdi derējuši, mērķis ir saniegts, jo tam mani vārdi, vārdu jēgumos, derējuši un  ir bijis ietverts kaut kas tāds, ko šis cilvēciņš sev ir pielaikojis un tas viņam ir derējis, kā kulaks uz acs.

Ai, nu tas ir galīgi traki. Cenšos nevienu neaizvainot, bet , ja sanāk tā, tad cenšos, lai man piedotu.

atvainojos un pietiek

Laikam visiem tā ir,apzinies tad,kad jau ir izdarīts.Laiks jau dziedē visas brūces.

Noteikti ar sarunu.Ja saruna vairs nav iespējama,cenšos izdarīt aizvainotam cilvēkam ko labu.

Tas ir grūti, vieglāk ir pievaldīt muti.

Mēģinu atvainoties un labot savu pārmetu....

Tas ir ļooooti reti un ja to sekas tik tiešām ir jūtamas ... kāpēc gan par to neparunāt un neatvainoties, tas viss ir dabiski.

Noteikti atvainojos, un izskaidroju- kapēc un ko tad īsti esmu domājusi  ar savu sakāmo.

Ne vienmēr var izsekot, kā to vai citu frāzi uztvers cits cilvēks, katram būs savas asociācijas. Ja neruna gluži rupjības vai jēlības, tad vari arī nepamanīt, ka otrs Tavu teikto ir iztulkojis (ka Lauris saka- pielaikojis) savadākā nozīmē vai sajutis kādu teiktā niansi vai nokrāsu, kuru pats teicējs nav domājis.
Ar paziņām veicām eksperimentu: bija pieci cilvēki, izteiktu neitrālu frāzi katrs sadzirdēja pa savam, piešķirot pat negaidītas jēgas nianses.

Turpinu iesākto,līdz viņš ir izbesījies no manis galīgi,un tad atstāju visu,kā ir.Lai gruzd