...Ieviņ, vai tas Tev pašai neapnīk, visu laiku uzdot jautājumus..., attiecībās ir jādzīvo, nevis jābūt statistiķim...

Cik jauks plekitis!

nu tas jau vairāk jaunībā,kad izvēlas profesiju-iestājeksāmeni,sesijas......

Katram ir vienīgais Un katrs ir vienīgais!

Ne vienmēr iegūtais priecē sirdi, bet kur liksies,  jādzīvo

cenšos.

....jā, ir pierē jau dabūti puni... ..un tas nebūt nenozīmē mērķtiecību, bet gan zināmā mērā stūrgalvību
Tagad draudzējos ar galvu...un cenšos tai aiztaupīt tos punus!

Bet ka savadak.Ja,nebusu mertieciga nekas nebus,un nekas nenotiks.

gribas spēks drusciņ patērējies ... mērķis ir - griba ir - jēgu pazaudēju, kad atradiišu tad došos droši uz priekšu ....

Nu ne katreiz,kā dzīvē iet tā arī dzīvoju tik uz priekšu...   

oi, dieniņ, tajā brīdī - pilnu tvaiku uz priekšu!!! Aizraujoši, kā nu ne!
Vēlāk gan šis tas tiek piekoriģēts...ko lai dara - tāda ir dzīve,
neko ilgtermiņā tik un tā nevar paredzēt, un ja par katru cenu plēsīšos pēc tā mērķa, nesanāks...ar laiku jau tā kā tā jāsaprot, kas ir un kas nav tā vērts

Iespēju robežās,bet neesmu ietiepīga par katru cenu.

Kaut vai pāri līķiem,bet kas ir nodomāts,tas jāizdara!!!  

Esmu , bet saprāta robežās .