Ieroku darzā vai izkaisu vējā

Nu savus pārdzīvojumus pārdzīvoju sevi izraudoties,pie mūzikas skaņām,bet uz papīra nē,ne dzejā,ne gleznā...

Kautkā vairs nē , nēsāju savās domās .

Dzejā .  

Ja asaras ir acīs , tad spilvenam , ja smaids tad  labam noskaņojumam.

Es reizēm uzrakstu.

Tas ir atkarigs,cik stipri ir mani pardzivojumi.Bet lielako tiesu uz papira,jo pardzivojumi ir tikai mani,un afiset es tos netaisos.

....patiesībā..zīmējumā cilvēks ļoti labi var "izlikt" savas sajūtas...Krāsu psiholoģija...tā ir ļoti interesanta un pasaka par cilvēku pat to, ko viņš pats neapjauš..Tikai to savu zīmējumu jāprot "iztulkot""
..un jāzīmē ..nedomājot ar prātu!

Es tikai izraudoties un izārdoties. Ja zīmēju, tad tas ir virzīts uz praktisku rezultātu. Rokdarbi mani relaksē.

savus pardziivojumus uzticu tikai savam spilvenam, tie ir mani un nevienam tos nevajag ...

  Pārdzīvojumus un visādas citādas ķibeles, es ""izlieku"' puķudobēs...
  Paskatos, kas darzā ir šķērsām un ņemu pārstādu augus pēc krāsām, kaimiņattiecībām, salizturības, daudzgadības, auguma īpatnībām - piešpaktelēju...

Savus pārdzīvojumus pārdzīvoju pie mūzikas skaņām.Jo jautraka jo skumjas atrak pazūd,var ari padejot.Nu vēl labs laiks ,silta saulīte un jūras gaiss

agreaak jaa..bet tagad censhos tikai pozitiivo paarnest uz papiira..lai iedvesmo arii citus un uzlabo gariigo katram,kas to apskata :) jaavairo pozitiivais tak!

Šad tad uzrakstu kādu dziesmu.

Nē, es tos pārvēršu darba enerģijā.

Es domāju un pārdomāju tik ilgi, kamēr tie zaudē asumu....

Atbalstam Busha kungam.Republikanis.

Čigānzēns no tirgus mājā
Lielā kulbā brauc,
Satiek meitiņ’ melniem matiem,
Vaicā, kā tev sauc.

Brīva meža meita esmu,
Vārdu man ir daudz,
Tikai māt’ no mazām dienām
Man par Čiepiņ’ sauc.

Čiepiņ, tevīm pīpi došu,
Zelta apkaltu.
Nāc un sēdies kulbā iekšā,
Puse tev, pus’ man.

Man pašai ir tāda pīpe,
Tēva atstāta.
Brīva meža meita esmu,
Kulbā nesēžu.

Čiepiņ, tevim krelles došu,
Dancojot kas žvadz.
Nāc un sēdies kulbā iekšā,
Puse tev, pus’ man.

Man pašai ir tādas krelles,
Mātes dāvātas.
Brīva meža meita esmu,
Kulbā nesēžu.

Čiepiņ, nāc pie mācītāja,
Riņķus mainīsim.
Tev būs zelta, man sidraba,
Nāc un pieder' man.

Oļi asi, basas kājas,
Ai, cik grūti man.
Labāk sēžu kulbā iekšā,
Puse tev, pus’ man.

Ziedu kompoziicijaas...

No sakuma vajag vis pierakstit dienasgramata, pec tam izardities, izkliegties, pedejais moments izraudaties, paliek labi, un pec tam ka nekas nav bijis smaidit, un priecaties par skaisto dziivi!