Katram ir vajadzīga savu reizi...es neteikšu uzslava, bet ATZINĪBA!....
Bet slavēšana kā tāda...man nav kā gaiss nepieciešama, jo pati apzinos savas stiprās puses...un savas vājās ...

Ka uzslavē patīk,bet galvā gan nesakāpj,jo labi apzinos ko spēju un ko ne.

A man patīk, ja paslavē, ja ko labu izdarījusi... pat patīksminos, daros tālāk...citus ar paslavēju, ja manuprāt, pelnījuši! Kad tad saņemt uzslavas, dot, ja ne tagad, kamēr dzīvi??? Man pat liekas, ka labi, ja galvā drusku sakāpj ar mēru, rodas stimuls!

Neesmu godkārīgs...

Man tieši otrādi.Ja jūtu,ka kādam kas nepatīk,ko daru,apdomāšos un izdomāšukā likt saprast mani.

Tas ir svarīgi , kad man svarīgi cilvēki to dara , kuri mani zina . Pārējo attiecinu uz glaimu rēķina .

Nē nesakāp galvā,bet uzslavas ir jauki dzirdēt un pieņemu tās,jo patīk...

Ar to es nēsu ,daru lai pašai tīk

nav jau nepatīkami,ja paslavē,bet galvā nesakāpj

Nezinu, man galvā nekas nekāpj

Ar tādu atkarību neslimoju...

Paslavēšana pieder pie kritikas. Man ļoti patīk,ja savā jomā erudīts cilvēks man pasaka,to un to tu,Līga,dari forši,bet tur un tur vēl tev jāpadomā

Parasti jau zinu ko spēju un atšķiru glaimus no uzslavām.

man tas atgādina kaķa glaudīšanu un kaķi man ne pārāk:)

Man,nepatik ka man glaimo.Jo,vienalga ko var izdarit vel labak.Bet,paldies pasaku vienmer,jo to prasa pieklaiba.

Mazsvarīgi, labāk jau bez skaļiem aplausiem.

man patiik ja uzslavē manu paveikto, bet ko tur galvā ņemt ... bet kad uzslavē varu strādāt ar dubultu sparu un pat vairāk ...