Tas nav egoisms, bet gan pilnīgi normāla vēlme- būt kopā ar cilvēku, kurš domā tāpat kā mēs , un līdz ar to- saprot mūsu domas un viedokli.Un līdz ar to- būs komfortabla līdzāspastāvēšana. Tikai der atcerēties, ka - satiekas divi cilveki, kuri var domāt līdzīgi, taču- viņi nav identiski, tādēļ , grozies kā gribi - būs atšķirības, un tas būs - interesanti.

Dzīvei patīk dažādības un nekur nav sacīts , ka kopā ejot pa ceļu arī vienādi jāskatās .

Ar egoismu jāprot pareizi apieties un,galvenais nejaukt to ne ar ko citu.Egoisms ir vienīgā iespēja saglabāt sevi savu personību un savu pašvērtību šajā pasaulē.Tas ir talanta aizsardzības paņēmiens pret nelabvēlīgiem apkārtējās vides apstākļiem.

Būtu jāpriecājas par to ,kas ir!
Jo tas ir bezgala daudz!

Tad jau nemaz nav par ko parunāt.Viens uz otru paskatās un visu jau zin,ko gribēja otrs teikt.Tad jau interesantāk,ja katrs runā pilnīgi svešā valodā.

100% piekrītu Sonjai Vētrai.

Ja tu pamēģinātu vienmēr nedomāt tikai par sevi, varbūt kādā dienā varētu kļūt laimīgs. Pirms spēsi savā dzīvē atbrīvot vietu kaut kam tikpat svarīgam kā tu pats, vienmēr paliksi vientuļš un meklēsi, un zaudēsi…

man tas terminsh "otra puse", nepatiik..