Reizēm pietiek viena mirkļa,lai izjustu cilvēku,bet citreiz visa mūža garumā nevari otru tā pa īstam iepazīt.

Ja abu dvēseles vibrē uz vienas stīgas , tās daudz ko pasaka viena otrai īsā laikā ...

   . . . tik garu kafiju nevaru iedomāties  

bieži vien - jā...

Vajag kaut kā daudz vairāk nekā tasīti kafijas-un tas ir laiks.

Pilnībā nevar iepazīt ilgus gadus dzīvojot kopā,kur nu vienā vakarā....
Mērķtiecīgie,skaisti var nospēlēt uz jebkuras nots spēli,lai tikai iegūtu sev vēlamo.....
Jā,paziņu vai draugu var iepazīt,bet ne vienā vakarā...Nianses ir ļoti,ļoti daudz,kuras var neatbilst vēlamiem nodomiem....,t.i.pēc tam nožēlot ilgus gadus...

iepatikt ja bet iepazit noteikti vajadzetu vairakas naksninas

Gan,ja,gan ne.Tas ir atkarigs kados tempos jus dzerat kafiju.Var dzert,vienu tasiti muza garuma.Un otradi,viena raviena un,kafijas tasite ir tuksa.

Lai iepazītu cilvēku,kopā jāapēd puds sāls!!!  

nevar...

Cilvēks nav jāiepazīst, bet pēc viņa ir jātiecās.  Iepazīst daudz ko citu, kā praktiskās lietas utt..., bet ne jau taisītu izdevīguma aprēķinu.

ir mūža garumā vari neiepazīt

Nē, bet var apjaust pa lielam, kāds tas cilvēks ir.

Tikai virspusēji.

pilnībā nē, bet ir skaidrs vai gribētu vēl satikt:)

Reizēm - patiešām ir pilnīgi pietiekoši ar šādu- " vienas kafijas tases garuma" sarunu, lai saprastu- ka nu - nē, nebūs te nekas jēdzīgs..Pretējā variantā- tāda saruna var būt kā sākuma moments- lai rastos vēlme iepazīt sarunu biedru  pamatīgāk.

Nu pietiekami ir un tanī laikā ar uzzin viens par otru daudz interesanta...
Un ja kopīga valoda,tad rodas ar simpātijas...

Tā ir pietiekama