Rūsas noņēmējs un špaktels dara brīnumus!

... bet arī nespīd tik spoži ...

ja paši nav sarūsinājuši, tad nav sarūsējusi.
Bet tā ir Sena.

rūs gan un ne tikai. Par to esmu pārliecinājies pats.

Izgaro

Rūsē gan, varbūt simpātijas saglabājas.

Lainu ta butu,dzivosim redzesim

  ja to veco mīlestību tu neredzi un visu laiku uzturi un spodrini atmiņas,tad var noturēties ilgi....bet tad atliek ieraudzīt un parunāt....un tu nesaproti ko tādu gan biji atradusi šai cilvēkā....sajūtas ir izgaisušas....un sproti ,ka milēji tās sjūtas ko viņs tevī izraisīja...

Nekā nebija,sarūsēja afigenna.

Nu,ja bijusi skaista mīlestība,tad varbūt...bet ja aizvainojumu un sāpju pilna,tad pazūd tā,ka nav ko manīt.

Rūs un kā vēl rūs. Tas ir viens no tādiem sakāmajiem- par to nerūsēšanu, kas ir ērts, labs un patīkams kādos brīzos, bet dzīves ritumā- nu nav mūsu nervu sistēma piemērota nepārtrauktiem kairinājumiem, uzkarsies kā " dators"..

man jau šķiet ,ka mes vienmēr domājam ka būtu ja būtu ,un ka labi ir tur ,kur mūsu nav....

Sievietēm tas tā ir,kas atņēmis nevainību,tas paliek atmiņā uz mūžu...

.... veca mīlestība nerūs, tā asinis duļķo....

Ir ari milestiba no azbesta!!!

Milestiba veca nevar but,ja ta protams ir ista,bet ja milestiba paliek veca ,tad uzskatu ta nav milestiba,bet gan pieradums

Sarūs un sabirst putekļos