Vai tava sirsniņa kā dimanta oliņa?

pienaaks laiks kad pati dabuus teevam maksaat uzturliidzekllus,ja vien pats buus
maksaajis meitai, un veel,ja vien pieprasiis...
Taa nu sanaak , kokam ir divi gali...

:) negribu ieriebt.... bet gribu lai viņam sāp..... tas laikam jau tik laika jautājums. Meita aug un mīlestības vietā tēvs saņes skarbu vārdu vai nicinājumu .... un pati esmu vainīga, ka meitai visu laiku teicu, ķa tēvs ir labs....

tieciet ar meitu skaidriba par savu attieksmi un tad nosodiet. ja jums sap, tas vel nenozime ka jusu tevam, viram ir priecigi. riebjot citam ieriebsiet sev..........

Problēme ir tur, ka meitai ir draudzene, arī viņas tēvs dzīvo atsevišķi. Viņa pie viņa ciemojas..... arī mana meita tā grib.... bet.... Līdz 14.gadiem viņa bija tusnīte, tagad 17 gadi...skeletiņš.... pēc tēva atteikuma ar viņu tikties izteikti pastiprinājas viņas cīņa par svaru.... Meitai dusma uz tēvu, ne man.....

Par to resnumu, domāju bij meitas domās, ne jau no tēva puses. Daudzi taču dzīvo šķirti, bet bērnus tajā necenša iesaistīt, māte nevar samierināties ar viņa aiziešanu, tāpēc arī bērna un tēva attiecības ir nonākušas tik tālu. Viņa pati ar to nespēj samierināties un ievelk tajā meitu. Te jau var nomelnot viens otru cik tīk, bet kā ir īstenībā, zina tikai viņi paši.

Kādas muļķības jūs te visi runājat- liekuļi/
Tātad/
Viņš uzzaicina meitu pie sevis paciemoties, atsaka ar iemeslu, tāpēc ka ir resna, kāpēc tad viņš lika meitai sacerēties? Tā tiešām ir ļoti slikta rīcība no tēva puses- kaut kāda manipulācija, ja vien protams Lose Losjova visu pareizi izklāstīja un es pareizi sapratu/

Negandē sevi un reizē bērnu,pasaule nav bez labiem cilvēkiem.Bērns tā ir svētība sievietei,atlaid šo vīrieti sevī kā pagātni, un viss jaunais notiks nākotnē.P.S-Padošana uz alimentiem nav atriebība bet elementāra,normāla rīcība bērna interesēs.

Ja pēc tā tu jutīsies labāk, un ja tāda ir tava daba,
tad tikai uz priekšu, savādāk dzīvosi ar aizvainojumu sirdī/
Kaut gan nez, vai tas variants ar tiem alimentiem ir tas labākais/

un kadu piemeru tu radisi savai meitai?shaubos vai vinjai vajag ieniist tevu..nu nebija jums pa celjam,bet berninjam jau nevajag tag likt sajust to sajutu,ka pat mate vinju ieniist...berns paaugsies sapratiis,ka ne vnm var taa but ka tevs ar mammu ir kopaa...
atriebiibaa?par ko gan?ikviens ir brivs cilveks,tas ka ta ir sanacis,nenozime,ka jaatriebjas.
iemacies samierinaties,ka nevar viss but ideali un visu dabuut...
ar laiku naks jauns virieties vietaa...un bernam bus tevs,protams ne biologjiskais,bet tomer...
un ar naidu neradi situaciju,ka berns nespej pateikt,paldies,saviem vecakiem...

GRIBEETU TEIKT - NU I MULKE- TO KA VINAM ATRIEBSIES ,TIKAI PASAI SLIKTI- NERVI ,ASARAS ,AIZVAINOJUMS. BET PASKATIES UZ VISU NO CITA LENKIA- VISS VAIRAAK VINIAM SAAPEES ,KAD NELIKSIES PAR VINIU NE ZINIS, DZIIVOSI AR SAVU MEITINIU DRAUDZIIGI, MIILEESI VINIU UN PAR VISU MAACEESI PARUUPEETIES PATI. TAS DOS REZULTAATUS- DZIIVE BUUS PILNVERTIIGA, TIIRA, BAZ PARAZIITIEM MAAJAAS...

Tikai neceri,ka Vīrietis birdinās 10-karātu asaras!
Tas nenotiks NEKAD un NEMŪŽAM!
Samierinies ar to!
Un,jo Tu ātrāk to sapratīsi,jo vieglāk Jums abām.

es atkal sapratu, ka abas.

Nesapratu, kurš ta tur īsti mokās ar to bulīmiju, māte vai meita, es sapratu, ka meita. Kāpēc vispār jāaiziet līdz tām stulbajām slimībām, vai tad tik liels analfabētisms par to visu?

Tava meita nav vienīgā, kas aug bez tēva, nesaprotu, kā var skumt pēc cilvēka, kas tevi negrib, cik gadu tavai meitai? Es domāju nav vaina tēvā (bezatbildīgs viņš ir), bet tāpēc jau nav jābeidz pašām savu dzīvi, aprunājies ar psihologu pati (kaut gan es to neatzīstu par pareizāko), jātiek galā pašai ar savām dusmām,ar naidu pret konkrētu cilvēku, nekal atriebības plānus, vispirms maini pati savus dzīves uzskatus, paliec labestīgāka, dzīvo bez atriebības. Uz alimentiem (cik noprotu,problēma ir naudā) tāpat taču vari iesniegt.

muļķības tas viss. atrodi vīrieti, kurš mīl apaļīgās:)) teikšu no pieredzes - jūtos laimīgāka kā jebkad slaidajos gados.

Laikam jau metais nedienās vainoju viņu....... meitas atrunas, un man gribas, kādu vainot...

Nav ne naida, ne dusmu..... ir tikai cīņa ar meitu. Un tai pašā laikā gribas, lai viņam sāp.... nav pat jūtu pret viņu..... ir sava dzīve, sakartota.

Lai cik labs būtu psihologs-ne katrs derēs katram!Ja jūti,ka vari uzticēties pa visiem 100%-tad viss kārtībā!
Izejot no psiholōga kabineta cilvēks jūtas brīvs no problēmām vismaz gadu!

Naids tewi sagrauziis pashu no iekshpuses ... Dabaa viss nokaartojas dots deveejam atdodas