Pēdēja rudens lapa, nočab iekrītot peļķē;
Virpulī nodejo valsi , - un nokrīt uz neredzēšanos;
Tā vicina savu krāsaino plaukstu;
Jo pieņemts, tā rudenī taču;

No salnas ,- tā apsarmo balta;
No lietus , - tā izmirkst mikla,
Un vēja pūsta, - tā nograb no koka zara
Ar lielu blīkšķi , un, - pasmaidi sev, jau tuvojas rudens beigas;

Drīz lapa iesals ledus peļķē;
Un daļa iepūs krūmu puzurī
Un skaistie, krāsainie lapu paklāji
Iesnigs baltajā sniegā...:)

Un pēdējā rudens lapa
Vairs netraucēs gājēja mieru
Un koki būs stalti, bet kaili;
Gaidīs jaunu pavasari...