Dzīve ir kā milzīgs supermārkets- liels, bagātīgs, kārdinošs un krāsains. Tu ieej un samulsti, galva griežas riņķi. Tev sāk likties, ka vajag visu - tagad un tūlīt. Tu grāb visu pēc kārtas, īpaši nešķirojot, jo krāsaināk, jo labāk! Visu, visu! Aizbrauc mājas, eiforija pazudusi, krāmē visu laukā- nu baigie krāmi, kam tie...? Vilšanās!? Bet, ko gan Tu gaidīji, ka veikalā par naudu var nopirkt, ko vairāk.

Un tā visās dzīves jomās. Tev apkārt eksistē tik daudz rāmju un uzskatu, kas ir labi un pareizi - viss jau ir izdomāts, Tev nav jāpiepūlē sevi, Tev visu pasaka priekšā, kas Tev nepieciešams. Tev vajag - labu darbu, daudz naudas, ģimeni, māju, auto utt. Neviens neierosina, ieklausies sevī, kas patiešam tevi darīs laimīgu! Dievs pasarg, rāmji ir novikti strikti, pārkāpsi tos- kļūsi par savādnieku. Kurš gan vēlas būt savādnieks, uz kuriem visi skatās sķībi. Un tad nu Tu sāc skriet pēc šīm lietām (vispārnoteiktām vērtībām), strādā 12 stundas dienā, ja vajag arī brīvdienās. Tev izdodas kaut ko iegūt, īslaicīgam priekam - seko vilšanās. Kāpēc gan tā? Tu ar dubultu sparu dzenies pakaļ nākamajam- nu es patiesi būšu Laimīgs! Atkal vilšanās. Dīvaini? Mēs kā sprīdīši purvā dzenājam spīguļus, bezjēdzīgi. Mēģināt slāpēt vilšanos sajūtu alkaholā, vēl bezjēdzīgāk. Sākt domāt, ka tādas Laimes vispār nav, ka to izdomājuši - vājprātīgi vai nežēlīgi cilvēki, lai mānītu vai sāpinātu citus cilvēkus. Var vēl viltīgi apmānīt sevi - metoties no uzdzīves , trakās dēkās: vājprātīgi traukties ar mašīnu, lecot ar gumiju, utt. - izzjūtot īslaicīgu adrelanīnu, eiforiju - un stāstīt visiem cik esi veiksmīgs un laimīgs. Bet paliekot viens ar sevi . . . Ko centīsies apmānīt? Var jau arī ļoti veiksmīgi un ilgi mānīt arī sevi. Var pat ļoti labi, man pašai tas arī labi sanāca - krietnu laiku. Gadi ies, bet sirdī tukšums augs arvien lielāks, tāds milzīgs un smeldzīgs. Ka gribas kaukt kā vilkam uz mēnesi - tā žēli un drūmi. Kur tad patiesā Laime? Esi visu sevi izšķiedis niekos un nekas nav darījis Tevi Laimīgu, dzenoties pēc šiem māņu spīdekļiem.

Var būt ir pienācis laiks, laiks sev uzprasīt - kas mani darīs patiesi Laimīgu! Izdzēšot visu, ko mums cenšas uzspiest apkārtējie.

Ieklausies sevī!

- Gundega Gaile